Lauku reģionos cilvēki biežāk iet pie ārsta pārbaudīt iespējamos cukura diabēta simptomus

0 Komentāru
Lauku reģionos cilvēki biežāk iet pie ārsta pārbaudīt iespējamos cukura diabēta simptomus
depositphot.com

Bieži sabiedrībā dzirdam pieņēmumu, ka iedzīvotāji pilsētās ir informētāki par lauku reģionu iedzīvotājiem. Sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju, pētot cilvēku informētību par cukura diabētu, noskaidrojās, ka tieši lauku reģionu iedzīvotāji ir labāk informēti par šo slimību. Viņi arī biežāk dodas pie ārsta pārbaudīt dažādus simptomus, kas varētu liecināt par cukura diabētu.

Dati rāda, ka par cukura diabētu visvairāk informēti ir Latgales un Kurzemes reģionu iedzīvotāji, bet vismazāk par dažādām kaitēm uztraucas Pierīgā un Rīgā dzīvojošie. Lielākā daļa cilvēku pilsētās cukura diabēta simptomus uzskatītu par saspringta dzīves ritma sekām.

Kurzemē iedzīvotāji par sevi rūpējas vairāk nekā iedzīvotāji Rīgā

Jaunākais pētījums par iedzīvotāju informētību attiecībā uz cukura diabētu liecina, ka Kurzemes reģionā 39% iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti un 52% ir daļēji pārliecināti, ka zina, kas ir cukura diabēts un kā tas izpaužas, bet tikai 22% ir pilnīgi pārliecināti par cukura diabēta simptomiem un neārstēta cukura diabēta sekām. Savukārt ievērojami zemāki rādītāji ir novērojami Rīgā un Pierīgā – tikai 15% iedzīvotāju Pierīgā un 20% Rīgā zina, kādi ir cukura diabēta simptomi. Dati rāda, ka Kurzemes un Latgales reģiona iedzīvotājiem ir bijusi vislielākā saskarsme ar kādu cukura diabēta pacientu, kas var būt par iemeslu labākai informētībai.

”Lai paplašinātu cukura diabēta pacientu zināšanas par savu slimību, aicinām pacientus gan vienus, gan kopā ar piederīgajiem apmeklēt diabēta apmācības kabinetu, kur diabēta aprūpes māsas sniegs nepieciešamo informāciju. Šo pakalpojumu no 2018. gada janvāra apmaksā Nacionālais veselības dienests,” aicina Jana Jaņeviča, Paula Stradiņa KUS diabēta aprūpes māsa.

Cukura diabēta gadījumā ir svarīgi laikus sākt ārstēšanu. Pētījuma dati rāda, ka vairāk nekā puse cilvēku darba spējīgā vecumā sākotnējos diabēta simptomus skaidrotu ar aizņemtību, stresu un nogurumu pēc darba. Cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem pie ārsta neietu, ja piedzīvotu nervozitāti, nogurumu bez iemesla, slāpes, biežu urināciju un bada sajūtu, kas ir sākotnēja diabēta simptomi un nebūtu jāignorē. Šos simptomus pie ārsta pārbaudīt ietu tikai vecāka gadagājuma cilvēki.

Kopumā iedzīvotāji apzinās cukura diabēta cēloņus. Kā biežākie tiek minēti mazkustība, liekais svars un iedzimtība, taču lielākā daļa iedzīvotāju par cukura diabēta riska faktoriem neuzskata smēķēšanu vai paaugstinātu asinsspiedienu. Tikmēr endokrinologi apliecina, ka arī smēķēšana ir būtisks faktors, kas palielina saslimšanas iespēju.

Riska grupa informēta vismazāk

Vismazāk par cukura diabētu ir informēta vecuma grupa, kurai ir vislielākais risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, – tie ir cilvēki vecumā ap 40 gadiem. Vairāk nekā puse iedzīvotāju šajā vecuma grupā (52%) nav informēti par to, kādas ir neārstēta diabēta sekas, savukārt 53% nezinātu, pie kura ārsta būtu jāvēršas diagnozes noteikšanai.

Tieši jauni cilvēki arī visretāk pārbauda cukura līmeni asinīs. 37% cilvēku vecumā no 18 līdz 39 gadiem cukura līmeni asinīs pārbauda reizi pāris gados, bet 35% to nav darījuši nekad. Reizi gadā cukura līmeni asinīs pārbauda tikai 19% darba spējīga vecuma cilvēku.

Apkārtējie nezina kā palīdzēt

Ņemot vērā, ka vairumam jeb 70% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā ir bijusi saskarsme ar kādu cukura diabēta pacientu, satraucoši ir dati, kas liecina par cilvēku zināšanu trūkumu attiecībā uz palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientam, ja tam paliek slikti. 51% nespētu pazīt simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos cukura diabēta pacientam, bet 71% nezinātu, kā rīkoties, ja tā rezultātā cilvēkam paliek slikti. Par īpaši izstrādāto cukura diabēta ”pasi”, kas parasti atrodas pie cukura diabēta pacienta un ietver informāciju, kā līdzcilvēkiem rīkoties ārkārtas gadījumos, informēti ir tikai 26% iedzīvotāju.

Iedzīvotājiem ir tikai vispārējas zināšanas, kā rīkoties situācijās, kad cukura diabēta pacients zaudē samaņu. 71% izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet tikai neliela daļa iedzīvotāju meklētu diabēta pacienta insulīna šļirci. Tas skaidrojams ar informācijas trūkumu, jo, ja arī palīdzību sniedzošais cilvēks atrastu insulīna šļirci, viņam visdrīzāk nebūtu zināšanu, kā ar to pareizi rīkoties.

”Ja cukura diabēta pacientam ir pazemināts cukura līmenis, viņš ir pie samaņas, spēj runāt, tad pēc iespējas ātrāk ir jāiedod kaut kas salds. Hipoglikēmija var strauji pāriet komā, ja laikus netiek sniegta palīdzība. Cukura diabēta pacientam vajadzētu būt līdzi glikozes tabletēm vai cukura graudiem. Ja to nav, tad var iedot medus ūdeni (divas tējkarotes uz pusglāzi ūdens) vai saldu tēju. Ja cilvēks ir apjucis vai bezsamaņā, viņš ir jānovieto drošā sānu guļas pozā un jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Mājas apstākļos pacientam būs pieejams glikagons, kuru var ievadīt, ja cukura diabēta pacients pirms tam ir informējis, kā to pareizi darīt. Hiperglikēmija jeb paaugstināts cukura līmenis asinīs atšķirībā no hipoglikēmijas attīstās pakāpeniski – pašsajūta var pasliktināties pamazām un ilgākā laikā. Šādos gadījumos cukura diabēta pacientam jādodas pie sava ārsta,” stāsta Latvijas Diabēta federācijas prezidente un endokrinoloģe Indra Štelmane.

Lai informētu iedzīvotājus par cukura diabēta simptomiem, ārstēšanu un sniegtu informāciju, kas jāzina, ja līdzcilvēkam ir cukura diabēts, ir izveidota mājaslapa diabetapacientiem.lv, kurā apkopota viegli uztverama un pārskatāma informācija, kā arī veidlapas, kas palīdzēs sagatavoties vizītei pie ārsta. Noderīga informācija diabēta pacientiem un aktualitātes par dažādiem projektiem atrodamas mājaslapā diabets.lv.

Aptauju veikusi Latvijas Diabēta federācija sadarbībā ar www.diabetapacientiem.lv un pētījumu aģentūru ”Norstat”. Pētījuma ietvaros interneta vidē aptaujāti 1006 iedzīvotāji no visas Latvijas.

0 Komentāru