Lauksaimnieku budžetos Covid-19 pandēmija iecirtusi pamatīgu robu

1 komentārs

Arī lauksaimnieku budžetos Covid-19 pandēmija iecirtusi pamatīgu robu. Šajā nozarē valsts šogad izmaksās kompensācijas teju 36 miljonu eiro apmērā.

No vienas puses, zemnieki pauž pateicību par atbalstu no valsts maka, taču viņi norāda arī uz citām nebūšanām. Daudzus arvien pārsteidz valsts un pašvaldību attieksme, iepirkumos izvēloties lētāko preci. Tā, piemēram, daudzi šausminās par poļu pienu, kas šobrīd iekļauts skolēnu pārtikas pakās.

Valsts sola sniegt zemniekiem atbalstu 35,47 miljonu eiro apmērā. 20,675 miljoni eiro novirzīti piena nozarē strādājošo atbalstam,  7,724 miljoni eiro – krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai. 3,166 miljoni eiro – liellopu nozarei, 3,9 miljoni eiro – cūkkopības nozarei, 33 000 eiro novirzīti atbalstam ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem.

Zemnieku zaudējumu iemesli – straujais cenu kritums un sīvā valstu konkurence savā starpā, karojot ar cenām.

Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece norāda: “Cena ir kritusi dramatiski zemu, nekad nav bijusi tik zema cena, kā ir decembrī – 1,10 eiro par kautsvara kilogramu. Zem pašizmaksas dzīvojam kopš septembra, kad Vācijā konstatēja mežacūkām Āfrikas cūku mēri, sākās masveida dempings cūkgaļas tirgū.”

Lai gan tieši Ziemassvētku tirdziņi ļauj daudziem mazajiem zemniekiem labi nopelnīt, tirgojot pašgatavoto produkciju, šogad izredžu nav nekādu – pat nozares ministrs tomēr nerosinās ļaut tirdziņu norisi drošības vārdā.

“Valdība, pieņemot lēmumus, vadās no veselības ekspertu redzējuma, kur ir riski, pats svarīgākais novērst pulcēšanos, drūzmēšanos,” norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Lauksaimnieki akcentē, – tieši Covid-19 pandēmija pierādīja, cik svarīgi krīzes situācijā ir pašmāju ražotāji, un atšķirībā no citām nozarēm darbību apstādināt nedrīkst.

Biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš saka: “Mēs nevaram izslēgt slēdzi un iet pašizolācijā. Arī sabiedrība pirmo jautājumu uzdeva: vai mums pietiks pārtikas, vai esam pašpietiekami. Jā, varam nodrošināt gan pavasarī, gan tagad, tā ir stabilitāte.”

Zemniekus pārsteidz valsts un pašvaldību attieksme, iepērkot nevis vietējo, bet lētāko preci, tā, piemēram, daudzi šausminās par poļu pienu, kas iekļauts skolēnu pārtikas pakās.

“Par šīm pārtikas pakām. Vajadzētu vienreiz piepūst vaigus un pārlauzt to, lai esam patrioti – pabarot savu armiju, slimnīcas, bērnudārzus, skolas ar Latvijā ražoto produktu, kāpēc to līdz šai dienai nevaram izdarīt?” vaicā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem bija pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kas rudenī tika dzēsts no vienotā platības maksājuma. Ja krīze ieilgs, valdība varētu lemt arī par tālāku finansiālo palīdzību lauksaimniekiem.