Komentāri

Vai Latvijas zeme tiešām slēpj dimantus, alumīniju, niķeli un milzu apjomus slānekļa gāzes? Iespējams, ka jā. Bet, iespējams, arī, ka ne. Tomēr ar iespējams pietiek, lai jautājums, kam tad īsti zemes dzīļu resursi pieder, valdības sēžu zālē izraisītu ne vairs diskusijas, bet kliegšanu. Valsts grib zemes dzīles iegūt savā īpašumā, bet uzņēmēji tik vienkārši no tām nedomā šķirties.

Ik pa brīdim uzvirmo un atkal noplok spekulācijas, ka Latvijas zemes dzīles patiesībā varētu būt bagātākas, nekā ierasts domāt. Uzņēmēji un vienkārši entuziasti spriež, – mūsu zemes ģeoloģiskā uzbūve liecina, ka tajā varētu būt atrodami gan dimanti, gan vērtīgi metāli, piemēram, niķelis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Attīstoties ieguves tehnoloģijām, sarosījušies arī slānekļa gāzes kārotāji. Tomēr par spīti interesei liela mēroga pētījumi par to, ko tad īsti slēpj Latvijas zemes dzīles, nav veikti kopš padomju laikiem. Par šo resursu izmantošanu nemaz nerunājot. Vides ministrija cer to beidzot mainīt ar jaunas zemes dzīļu resursu izmantošanas koncepcijas palīdzību.

Latvija līdz šim bijusi viena no retajām pasaules valstīm, kurā, pērkot zemi, cilvēks iegādājas ne tikai pļavu un kokus, bet arī visus zem tās esošos derīgos izrakteņus līdz pat planētas centram. Sadrumstalotās īpašumtiesības apgrūtina vērienīgu izpēti, tādēļ ministrijas izstrādātā koncepcija paredz, – zemes dzīļu derīgie izrakteņi faktiski nonāktu valsts īpašumā. Zemes īpašniekiem pienāktos kompensācija vien dažu procentu vērtībā no iegūto resursu cenas. Un tas, protams, izraisījis asus uzņēmēju iebildumus, kuri tik vienkārši negrib atteikties kaut vai no tikai teorētiskas bagātības.

Asociācija uzstāj, ka arī ministrijas ierosmes nepalīdzēs piesaistīt investīcijas zemes dzīļu izpētei. Tā vietā esot jāsamazina dažādas birokrātiskās prasības kā ietekmes uz vidi izvērtējums. Tad arī derīgos izrakteņus beidzot varētu celt gaismā. Diskusijas par šo jautājumu turpinās jau divus gadus. Un arī šodien viss, par ko valdība varēja vienoties, bija – turpināt diskusiju.

Skaties video:

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl