Latvijas Universitāte atzīst kļūdas šaubīgajā rektora vēlēšanu procesā, taču vēl viens balsojums nenotikšot

2 komentāri

Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās bijušas kļūdas, to trešdien atzina augstskolas Satversmes sapulces priekšsēdētājs, taču jauna balsošana netikšot organizēta.

Aizvadītajās nedēļās LU nācās piedzīvot izteikti asu cīņu par rektora krēslu, un arī pašas vēlēšanas augstskolas Satversmes sapulcē piektdien nenotika bez starpgadījumiem.

Par pašreizējo rektoru Indriķi Muižnieku no kopumā 286 sapulces dalībniekiem nobalsoja 141, bet pret bija par divām balsīm vairāk – 143. Savukārt par otru pretendentu Ekonomikas fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret bija 156.

Vēlēšanu balsu skaitīšanas komisijas vadītājs sākotnēji paziņoja, ka, nevienam kandidātam nesaņemot vairāk kā pusi balsu, rektora amatā nav ievēlēts neviens no pretendentiem. Savukārt Satversmes sapulces priekšsēdētājs, atsaucoties uz augstākiem stāvošiem normatīvajiem aktiem, laboja, ka pietiek arī ar vienkāršu balsu vairākumu, tāpēc par rektoru atkārtoti ievēlēts Muižnieks.

Procesuālās neveiklības, kā arī tas, ka Muižnieks saņēmis vairāk “pret” nekā “par” balsu, raisījis šaubas par vēlēšanu leģitimitāti. Augstskolas pārstāvji ceturtdien izsaukti uz atbildīgo Saeimas apakškomisiju.

“Ārkārtīgi svarīgi, lai Latvijas lielākajā universitātē rektors tiktu likumīgi un leģitīmi ievēlēts un varētu normāli turpināt savu darbu,” tā norāda Saeimas Augstākā izglītības apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par!”).

Savukārt Gundars Bērziņš TV3 Ziņām pauda: “Šobrīd ir ļoti liela neskaidrība. Kā teica profesors Kašcejevs, – haoss.”

Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs trešdien centās viest skaidrību sabiedrībai, uzsverot, ka vēlēšanas bija leģitīmas, un ar vienkāršu balsu vairākumu pietiek. Savukārt “pret” balsis netiekot ņemtas vērā vispār.

“Pret” balsu neskaitīšana gan paver teorētiskas iespējas absurdām situācijām, piemēram, viens kandidāts saņem sešas dalībnieku balsis, otrs piecas, visi pārējie teju 300 dalībnieku ir pret abiem, taču tik un tā tiek ievēlēts kandidāts, kurš saņēmis sešas balsis.

Kopumā secināms, – Muižnieks ievēlēts leģitīmi, bet neloģiski. Protestu pret šo situāciju parakstījuši aptuveni 50 Satversmes sapulces dalībnieku. Juridiskā fakultātē pat apsver apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš gan paliek pie sava.

“Ja mēs skaitām balsis “pret”, tad visvairāk to ir Gundaram Bērziņam, – 156. Vai tad viņš mums būtu pareizākais? Ja es nesaprotu atsevišķus formulējumus, laikam tā ir mana personīgā problēma,” norāda Kļaviņš.

LU rektoru vēl jāapstiprina Ministru kabinetam. Izglītības ministrija solīja rūpīgi izvērtēt šo vēlēšanu norisi pirms Muižnieka virzīšanas apstiprināšanai valdībā.