Latvijas skolēniem nemainīgi augsta interese par vasaras darbu

1 komentārs

Šonedēļ daudzi jaunieši uzsākuši darba gaitas un sākuši pelnīt savu pirmo algu – no 1. jūnija skolēniem bija iespēja sākt strādāt Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos vasaras darbos, par kuriem esot liela interese, vēsta TV3 Ziņas.

Jaunieši visā Latvijā sākuši strādāt vasaras nodarbinātības projektā. Interese par to nemainīgi augsta gan pilsētās, gan lauku reģionos.

Zemnieku saimniecība “Krišjāņi” Bauskas novada Brunavā audzē piena aitas, un tā ir viens no retajiem darba devējiem nelielajā ciematā. Jau otro gadu saimniece šeit dod iespēju piepelnīties arī jauniešiem. Un no 1. jūnija pelnīt savu pirmo algu sākuši divi tuvējās apkaimes puiši.

“Profesija man ir aitkopis, kas bija dokumentos. Un lielākoties tādi man arī pienākumi – slaucu, apkopju,” stāsta skolēns Gustavs.

Gustavam lauku darbi sveši, tomēr, apskatot pieejamās vasaras darba vietas, izvēlējies strādāt šeit. Pirmkārt, darbs tuvu mājām. Otrkārt, vēlējies sevi izaicināt.

“Man nebija tāds mērķis lauku darbos vai pilsētā. Gribēju iegūt jaunu pieredzi, ko gribas vai negribas, kas patīk vai nepatīk. Izaicinājumi? Varbūt tas atbildīgais darbs, ka viena kļūda un tu vari visu “salaist dēlī”. Tā atbildība ir augsta, tas varētu būt tas izaicinājums,” dalās pieredzē skolēns.

Savukārt Kristers nodarbināts piena pārstrādes cehā. Darbu sācis agri, tāpēc TV3 Ziņu viesošanās laikā visus uzdevumus jau paveicis.

“Ceļos piecos, braucu ar autobusu uz šejieni, jo esmu no pilsētas. Un tas viss sākās, jo gribēju sajust arī to lauku dzīvi. Kā tas ir strādāt tā kārtīgi. Un ikdienā ar sieru es šeit nodarbojos, fasēju sieru, gatavojamies mēs arī Jāņiem,” stāsta skolēns Kristers.

Arī Kristers par naudu domā maz. Vairāk cer iegūt pieredzi un sajust, ko nozīmē pa īstam strādāt. Un pirmie iespaidi jau pēc divām darba dienām.

“Grūti tā, pat ne no rīta līdz vakaram, bet to pusdienu nostrādāt. Arī diezgan daudz jāstāv kājās, tad jūt, jā,” atzīst Kristers.

“Krišjāņu” saimniece stāsta, ka jaunieši vasaras mēnešos, kad darba ir visvairāk, ir liels atbalsts, tādēļ šeit skolēni palīdzēs arī jūlijā un augustā. Turklāt uzņēmēja novērtē, ka, skolēnus nodarbinot, pusi algas sedz valsts.

“Pagājušogad izmēģināju un sapratu, ka tas ir ļoti labi gan bērniem, gan man pašai. Jo ir tādi darbi, ko tiešām var izdarīt arī bērni, kāpēc lai viņiem nedotu iespēju? Un ganāmpulks aug plašumā, darba rokas ir nepieciešamas,” stāsta aitu audzētāja, “Krišjāņu” saimniece Iluta Straģe.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūrā norāda, arī šogad skolēnu interese par vasaras darbu pārsniedz pieejamo vakanču skaitu. Uz 7500 vietu jau šobrīd pieteikušies vairāk nekā 10 000 skolēnu vecumā no 15 līdz 20 gadiem.

“Tā situācija ir līdzīga katru gadu. Tās darba vietu skaits tomēr ir nedaudz mazāks nekā skolēnu vēlme strādāt,” norāda Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Vineta Leončika.

Tomēr situācija atšķirīga pa reģioniem. Kamēr vienā pilsētā viss jau aizpildīts, citviet uzņēmumi vēl tikai gaida strādāt gribošus jauniešus.

“Ir atsevišķi reģioni, kā, piemēram, Ogres filiāles reģions, kur bērnu pieteikumu skaits vēl nemaz nav pietiekams. Noteikti laiks vēl ir. Ir bērni, kas vēl nav izdomājuši, ka vasarā grib strādāt. Un noteikti šobrīd ne tikai Ogres reģionā, bet vairākos reģionos ir šīs vakances,” tā Leončika.

Vēl pieejamās vakances vasaras darbam ir meklējamas Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā.

1 komentārs