1 komentārs

ANO Bēgļu aģentūra šonedēļ publiskoja jaunāko ziņojumu, īpaši akcentējot, ka miljoniem bēgļu bērnu visā pasaulē neapmeklē skolu, un milzīgai daļai 15-17 gadus vecu pusaudžu zināšanas ir iestrēgušas sākumskolas līmenī.

Tā kā Latvijā izglītības iegūšana ir obligāta, “LNT Ziņu Top 10” skaidroja, kā ar mācīšanos un rāpšanos zināšanu kalnā sokas tiem bērniem, kuru ģimenēm esam devuši patvērumu mūsu zemē? Cik grūti mācīties sev neierastā vidē, kā viņiem sokas ar latviešu valodas apguvi, un kam skolas alfabēts ir visgrūtākais – skolēniem vai skolotājiem?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

10 gadus vecais Nezāra ir tikai viens no bēgļu bērnu stāstiem, kam pagājušajā gadā nebija iespēja apmeklēt skolu. Pasaulē tādi ir vairāk nekā trīsarpus miljoni.

Atstāti novārtā! Bēgļu izglītības krīze visā pasaulē – tā esošo situāciju raksturo ANO Bēgļu aģentūra, kuras pētījums atklāj skaudrus datus. Tikai 23% no kopumā astoņiem miljoniem bēgļu bērnu iet skolā. Turklāt liela daļa pusaudžu vecumā no 15 līdz 17 gadiem attīstības ziņā ir iestrēguši sākumskolas līmenī. Visbēdīgākā situācija ir Tuvo Austrumu valstīs Sīrijā, Irākā, Lībijā un Libānā, kur uz katriem 10 000 skolēnu ir tikai 35 skolotāji.

Ne tuvu tādi skaitļi kā Tuvajos Austrumos, bet arī Latvija Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmā uzņēmusi 318 bēgļus. Zināms, ka daļa patvēruma meklētāju Latviju jau ir pametuši. Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija liecina, ka pērn Latvijas skolās mācījās 97 bēgļu bērni, bet šogad tiem pievienojušies vēl 12. Ņemot vērā šo cilvēku migrāciju, šobrīd nav oficiālu datu, cik bērnu mācās Latvijas skolās.

Deviņus gadus vecā Malaka ir no Irākas. Viņas ģimene ir viena no retajām, kura Latvijā ieguvusi bēgļu statusu. Pirms diviem diviem gadiem meitene uzsāka skolas gaitas Natālijas Draudziņas vidusskolā. Malaka ir gudra un apķērīga meitene, taču valodas nezināšana arī tagad sagādā grūtības mācību procesā. Izglītības un zinātnes ministrijā gan norāda, ka bērni, aizejot uz skolu, ir apguvuši latviešu valodas pamatus un katram bērnam ir izstrādāts individuāls mācību plāns.

Olita Arkle
vispārējās izglītības eksperte

Latviešu valodu bērni mācās kopā ar saviem vecākiem bēgļu centrā Mucenieki, un tā arī ir ļoti pozitīva lieta, jo patiesībā jau bērni atnāk uz skolu sagatavoti vairāk vai mazāk, jo latviešu valodu viņi ir mācījušies arī patvēruma meklētāju centrā. Latviešu valodas aģentūra nodrošina kursus, jau pirms skola sāk strādāt ar nepilngadīgiem patvēruma meklētāju bērniem, un arī mēs esam kopā ar skolotājiem.

Tomēr realitāte mēdz būt arī pavisam cita. Skolotāji ikdienā saskaras ar virkni problēmām, jo bērni, atnākot uz skolu, latviešu valodu neprot nemaz, līdz ar to skolotājam nākas strādāt divās frontēs – ar pašu bērniem un individuāla, padziļināta uzmanība jāpievērš iebraucēju atvasēm.

Linda Poločenko
3. klases audzinātāja

Man ir klasē 32 bērni pavisam kopā, un man īsti nav laika atsevišķi viņam mācīt latviešu valodu. Sākumā es kaut ko angļu valodā mēģināju teikt, bet man tās angļu valodas zināšanas arī ir tādas ne visai. Katrā ziņā latviešu valodu vajadzētu vairāk iebraucēju bērniņiem.

Linda ir audzinātāja klasei, kurā ir divi bēgļu bērni. Puika no Indijas, kurš mācības uzsāka šogad, un deviņus gadus vecā Malaka. Skolotāja stāsta, ka bēgļu bērniem nākas izdomāt īpašu pieeju, kā paskaidrot konkrēto priekšmetu, jo plāna pēc kā vadīties nav.

Linda Poločenko
3. klases audzinātāja

Grūtākais joprojām ir valoda. Matemātikā ir gudra, un sakarā ar to, ka nesaprot, ko izlasa tad, teiksim, ar teksta uzdevumiem vai dabas zinībās, es mēģinu tādus diferencētus uzdevumus dot, ja dabas zinībās mēs pārējie atbildam uz kaut kādiem jautājumiem. Es viņai pastāstu, par ko ir stāsts, un tad viņa varbūt kaut ko uzzīmē no tās tēmas.

Skolotāja stāsta, ka problēmas sagādā arī novērtēt šo bērnu zināšanu prasmes. Skolotāji nostādīti neveiklā situācijā – teorētiski visu audzēkņu zināšanas būtu jāvērtē vienādi, taču realitātē tas nav iespējams.

Linda Poločenko
3. klases audzinātāja

Es nevaru prasīt no bērna, kas nerunā latviešu valodā, to pašu ko no visiem pārējiem. Novērtēt es varu, kamēr sākumskolā ir krustiņi, slīpsvītriņas un mīnusiņi. Nu matemātikā, kad ir kaut kāda daļa no tā darba izdarīta, tad es attiecīgi skatos, ko es viņam varu ielikt. Daži priekšmeti ir tādi, ka es neko nevaru ielikt.

Skolotāja uzskata, ka šāda situācija nav godīga arī pret pašiem bērniem.

Linda Poločenko
3. klases audzinātāja

Patiesībā nav īsti godīgi pret tiem bēriem, jo viņi tiek tā iemesti. Pirmā klasē ir viegli, bet, piemēram, šobrīd tas puika, trešā klasē – daudzi priekšmeti, dabaszinības, ētika, sociālās zinības. Vienīgais, ko viņš var darīt, ir tikai klausīties. Piedalīties, tikai skatoties, ko citi, vai tikai tas, ko es atsevišķi spēju paskaidrot.

Tam, ka pilnvērtīgi apgūt visus mācību priekšmetus ir grūti, piekrīt arī ģimene, kura mīt patvēruma meklētāju centrā ”Mucenieki” un vēl tikai gaida statusa piešķiršanu. Viņiem ir divi bērni. Meita, kura šogad sāka mācīties astotajā un dēls piektajā klasē.

Patvēruma meklētāja

Mēs šeit esam jau devīto mēnesi. Puika kopš februāra iet skolā, bet meitene kopš marta. Viņi arī cenšas, lai viņiem viss sanāktu. Kad viņi sāka, latviešu valodu vispār nezināja. Ar matemātiku bija visgrūtāk, viņi jau nesaprata, ko nozīmē pieskaitīt, atņemt. Es gribu, lai viņiem būtu laba izglītība, tāpat kā manam vīram un man. Es negribu, lai viņi tāpat vien iet uz skolu.

Latvijas skolās šobrīd mācās vairāk nekā simt iebraucēju bērnu, lielākā daļa tādi, kuri pagaidām vēl nav saņēmuši bēgļa statusu mūsu valstī.

Santa Jonāte
PMLP preses pārstāve

Lielākā daļa ir tieši patvēruma meklētāji, un viņi ir bez statusa šobrīd. Likumā ir noteikts, ka viņiem obligāti ir šī izglītība jāsaņem, mums ir jāspēj tas nodrošināt. Bēgļu bērniem ierodoties Latvijā, trīs mēnešu laikā tiek nodrošināta izglītība.

Izglītības ministrijā uzskata, ka bērnu integrācija sabiedrībā norit labi. Par spīti citai tautībai, kultūrai un valodu atšķirībām vienaudži iebraucējus uzņem draudzīgi.

Olita Arkle
IZM vispārējās izglītības eksperte

Bērni integrējas un ierodas šeit ar prieku un mācās ar prieku, jo dažkārt ir situācijas, ka, ja iepriekš bērni nav ieguvuši izglītību vispār un šī ir pirmā iespēja un, piemēram, ja bērnam būtu jāmācās sestajā klasē un izglītība nav iegūta iepriekš, tad viņi tiešām ar lielu prieku mācās.

Skolotāju apmācība, motivācija un prasmju paaugstināšana ir galvenās nepieciešamības, lai spētu sniegt maksimāli pozitīvu ietekmi pasaules visproblemātiskākajā mācību vidē – tā norāda ANO Bēgļu aģentūra. Kamēr gan tepat pie mums, gan visa pasaulē meklē risinājumus bēgļu izglītības uzlabošanai. Miljoniem nabadzībai un badam pakļauto kara bēgļu bērnu ir savi nākotnes sapņi.

TOP komentāri

  • ???
    +3 +2 -1

    ???

    Vai nu juus skolotaajas esat stulbas,vai tie aarzemju beerni ir stulbi.UK mans mazdeels arii maacaas jauktaa klasee,kiiniesi,arabi,indiesi,angli,laikam polis...utt.Visi maacaas anglu valodaa.....nav probleemu,un tie arii nesen iebraukusie.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā “X Faktora” talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā "X Faktora" talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Pasaules slavenajā mūzikas šovā “X Faktors” sevi spilgti pieteikuši vairums Latvijas dziedošo talantu. Kāpt uz skatuves, visnotaļ, palīdz ne vien draugu un ģimenes atbalsts, bet arī drosme un pārliecība – šajā jautājumā dziedātājiem atbalstu sniedz iepirkšanās centrs “Domina Shopping”, kā arī stiliste un modes dizainere Indra Salceviča.

Lasi vēl