Komentāri

Jaunie drošības izaicinājumi liek domāt arī par izmaiņām izglītības sistēmā. Daudz jau diskutēts, vai Latvijā, līdzīgi kā daudzviet mūsu reģionā, vajadzētu pāriet uz obligāto militāro ienestu. Aizsardzības ministrija iecerei nav pret, bet ir reāla – tas ir dārgi, un tikai trešā daļa NATO valstu to atļāvušās. Tāpēc domāts tiek par alternatīvām – piemēram, aizsardzības mācību skolās.

Vai tu būtu gatavs aizstāvēt Latviju? Lielā mērā tieši no patriotisma atkarīga Latvijas drošība. Lai veicinātu mīlestību pret valsti, skolā plāno ieviest jaunu mācību priekšmetu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Valsts aizsardzības mācību šobrīd jau pasniedz 18 skolās, pārsvarā – reģionos. Tas ir priekšmets, kurā bez teorētiskajām zināšanām un valstiskās apziņas stiprināšanas vidusskolēniem māca arī, piemēram, mest granātas un jaukt ieročus.

Aizsardzības un Izglītības ministrijas gribētu, lai šādu priekšmetu ievieš pilnīgi visās skolās – tiesa gan, kā izvēles. Šis ir piemērots brīdis par to runāt ne tikai Krievijas draudu dēļ, bet arī tāpēc, ka tieši šobrīd par Eiropas naudu uzsākta vērienīga reforma – piecos gados plānots mainīt mācību saturu.

“Mums ir pārblīvēts saturs. Jau tagad ir 27 priekšmeti, nevaram turpināt likt klāt, rodoties jaunām vajadzībām. Kā efektīvi izmantot laiku,” norāda VISC vadītājs Guntars Catlaks.

Aizsardzība ir viena no šādām vajadzībām, uzskata ministrs, tāpēc Saeimas komisijā šodien aizstāvēja vīziju par jauno priekšmetu. Tā absolventi nodotu zvērestu un kļūtu par tik nepieciešamajiem rezerves karavīriem.

“Mēs rosinām mainīt domāšanu, ka tikai karavīrs karotājs uz to, ka ikviens var dot ieguldījumu aizsardzībā, ja zina savu vietu kritiskā brīdī,” teic aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

“To, ko piedāvā AM, ir, ka visus gatavo aizsardzībai. Zemapziņai jābūt, ka cilvēki ir gatavoti aizsardzībai. Tas ir būtiski,” saka Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš.

Opozīcijā tomēr nonāca Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības un Ringolds Balodis no ”sirdslatviešiem”. Viņi uzskata, ka Latvijā par katru cenu jāievieš obligātais dienests, un bažījas, ka jauns mācību priekšmets ir vien izlocīšanās.

“Ja cilvēks nav gājis jaunsargos, iet 10-12. klasē, kad nobriedis iet augstskolā, maz ticams, ka stāvus ar triecienšauteni darbosies. Problēma tehnisko bāzi nodrošināt,” uzskata Balodis. Viņš iekarsa un pat gāja tik tālu, ka apšaubīja, vai skolēni no pokemoniem pāriešot pie triecienšautenēm, par ko izbrīnu pauda ministrs, ka deputāts ir tik zemās domās par Latvijas jauniešiem.

Noslēgumā deputāti tomēr sliecās vairāk atbalstīt domu par aizsardzības mācību skolās, bet kādā apjomā – izvēles vai obligātu un kā tā iegultu kopējā mācību satura reformā, par to diskusijas vēl priekšā.

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl