Latvijas sabiedrībā strauji izplatās dezinformācija saistībā ar Covid-19

27 komentāri

Dezinformācija saistībā ar Covid-19 Latvijas sabiedrībā izplatās ļoti strauji, un bez pretspara jaudīgas informatīvās kampaņas veidolā valsts var palikt zaudētājos. Tas bija galvenais no daudziem secinājumiem piektdien Valsts prezidenta Egila Levits rīkotajā ekspertu diskusijā par viltus ziņām pandēmijas laikā.

Prezidents uzsvēra, ka valstī ieviestie noteikumi ierobežo cilvēka brīvību un pamattiesības, bet tas darīts, lai aizsargātu citu cilvēku drošību un labklājību, tādējādi Satversme nav pārkāpta. Levits secina, ka arvien grūtāk sabiedrību pārliecināt ar patiesiem faktiem par Covid-19, jo lielāku popularitāti iegūst tendenciozas un viltus ziņas.

“Tas liecina par racionālas argumentācijas krīzi, to veicina sociālo tīklu burbuļi. Šie cilvēki pulcējas savos uzbudinātajos burbuļos, iegrimst tajos arvien dziļāk un iedomājas savu burbuli esam par visu tautu,” saka Levits.

Pētnieciskās žurnālistiskas centra “Re:Baltica” pārstāve uzsver, ka šis ir īstais pļaujas laiks sazvērestību teoriju izplatītājiem, un diemžēl valsts tā arī nav spējusi dezinformācijas izplatītājiem sniegt pienācīgu atbildi. Tam piekrīt arī valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.

“Bez talanta un naudas mēs to nesasniegsim. Man nav skaidrs, kā notiek iepirkumi, bet vajag talantīgas idejas, lai piedalās labākie režisori, operatori, kaut kādā veidā, lai šos mērķus sasniegtu, lai lielākā daļa Latvijas skatītos, justu līdzi, lai sasniegtu, kā tikt ārā no šī ārprāta,” norāda Dumpis.

Pētniece Inna Šteinbuka informēja, ka septembrī veiktās aptaujas dati liecina, – 63,5% sabiedrības iestājās par stingriem ierobežojumiem pandēmijas laikā, tātad, par spīti sazvērestības teorijām, sabiedrība kopumā ir saprātīga. Pētniece piebilst – aptauja veikta pirms stingrajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem un daudzu nozaru piespiedu darbu apturēšanas. Tagad dati varētu krietni atšķirties, un ne par labu valdošajai pozīcijai.

“Jāsaka, valsts atbalsts bijis pieticīgs, maigi izsakoties. Valdība varētu nopirkt lēti sabiedrības uzticību, ja visiem būtu sniegts atbalsts,” bilst Šteinbuka.

Savukārt NATO izcilības centra direktors Jānis Sārts norāda: “Cilvēkiem ir strauji pasliktinājusies labklājība, jādomā, kā šie atbalsta mehānismi būtu iekļaujoši, tā lieta ir ārkārtīgi būtiska loma!”

Eksperti secinājuši, – Lietuvā valsts atbalsts uzņēmējiem šīs krīzes laika bija 28% no IKP, Igaunijā 14,9%, Latvijā – tikai 9,8% apmērā, krietni atpaliekot no kaimiņiem.