Latvijas pludmales kļūst netīrākas

2 komentāri

Kā pludmale, kas tiek redzami postīta un piesārņota, var nonākt tīrāko peldvietu sarakstā? Ir publicēts Latvijas tīrāko un netīrāko pludmaļu šīs sezonas saraksts. Jāsecina, ka kopumā Latvijas pludmales kļūst netīrākas, turklāt nav pārliecības, ka tās, kuras ir atzītas par tīrākajām pludmalēm, tādas tiešām arī ir.

Ikgadējās monitoringa ekspedīcijas organizators Jānis Ulme šajā reizē veic Saulkrastu zilā karoga pludmales apsekošanu. Viņš atzīmē, vai viss atbilst karoga piešķiršanas prasībām. “Skatāmies, vai tas viss, kas ir bijis uz papīra, ir arī dabā.”

Taču ekspedīcijā, kas šovasar notika jau astoto gadu pēc kārtas, Jānis kopā ar domubiedriem apskata ne tikai zilā karoga pludmales, bet krietni vairāk piekrastes posmu. Šogad par tīrākajiem piekrastes 100 metru posmiem nosauktas Lauču akmens pludmale, Abragciema pludmale un par vistīrāko atzīta Engures centra pludmale.

Savukārt iedzīvotāja šovasar nofilmētajā video redzams, kā Engures pludmalē iepludina dubļus. Vēlāk izrādījās, ka jūrā tiek iesūknēti dubļi ar nogulsnēm, to darīt ir aizliegts. Ekspedīcijas organizators Ulme norāda, ka šāds paradokss sanācis, jo ekspedīcijas ”Mana jūra” laikā tiek apskatīts krasts un ūdens daļai uzmanība teju netiek pievērsta. “Tas, ko mēs skatāmies, ir faktiski cietie atkritumi. Tur vairāk bija mikrobioloģiskais piesārņojums vai tīri biomasa.”

Ekspedīcija ”Mana jūra” atbilst Apvienoto Nāciju prasībām. Taču atbilstoši vietējai specifikai tiek ieviestas korekcijas. Šogad ekspedīcijas veicēji neatklāja precīzu monitoringa datumu, lai pašvaldības nevar sagatavoties, un aina ir patiesāka. Nākotnē monitoringa veicēji plāno ieviest jaunu sistēmu un plašāk piesaistīt vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus.

“Starptautiski šo sistēmu sauc “adopt a beach”, latviski tā būs – ”Mans krasts”, un tad daudzas problēmas šis palīdzīgais plecs dod iespēju sakārtot šīs lietas ar sabiedrības atbalstu,” turpina Ulme.

Par šī gada netīrākajām pludmalēm atzītas jau tradicionāli Daugavgrīvas pludmale Rīgā, bet zemāko vērtējumu ieguva Liepājas Karostas pludmale.

Atkritumu pētījumi liecina, ka pieaug arī vidējais atkritumu skaits. Vissatraucošākais ir tas, ka plastmasa, kas ilgi nesadalās, sastopama arvien biežāk – trīs no katriem pieciem atkritumiem ir plastmasa, to uzsver ekspedīcijas organizators.

LNT uzrunāto cilvēku viedokļi ir pat pilnīgi pretēji. Vienā un tajā pašā pludmalē cilvēki sniedz pat pretrunīgas atbildes.

Ekspedīcijas laikā Latvijā atkritumi tika skaitīti 43 vietās 100m garos posmos. Vidēji uz katriem 100m ir 211 dažāda veida atkritumu – gan cilvēku izmesti, gan no kuģiem atskaloti. Protams, vietās, kur vairāk kuģu un atpūtnieku, atkritumu ir vairāk, bet mazāk noslogotos posmos atkritumu mazāk. Taču vidēji atkritumu skaits pieaug.

Karostas un Daugavgrīvas pludmalēs atkritumu ir vairāk, bet tajā nevar vainot tikai pašvaldību iedzīvotājus. Kā norāda Jānis Ulme netīrākajās pludmalēs parasti ir daudzu faktoru sakopojums, kas neļauj problēmu risināt ātri.

2 komentāri