Pievienot komentāru

Šogad “Latvijas Lepnuma” balvas nominācijā “Ģimene” saņēma mīlestības pilnā Bišu ģimene no Ķekavas novada, kuri dāvājuši mājas četrām meitenēm, kā arī daudz palīdzējuši citiem.

Ivanda un Andris Bites ziedo ģimenēm ar bērniem, palīdzot ar pārtikas, vitamīnu, medikamentu apģērbu un apavu, kā arī citu nepieciešamības preču iegādi. Tādā veidā palīdzējuši piepildīt daudzu bērnu sapņus un ieceres. 2014. gadā viņi sāka aprūpēt četras grūtībās nonākušas meitenes, kas kļuva par pašu meitām. Vienai no Bišu ģimenes meitām – Elīnai – 18.novembrī, kas šogad ir arī “Latvijas Lepnuma” balvu pasniegšanas ceremonijas diena, ir dzimšanas diena un aprit 13 gadi. Līdz ar to ģimenei šie ir trīskārši svētki.

Meitas cita caur citu pauž pateicību vecākiem par doto ģimenes un māju sajūtu. “Mani visvairāk dara laimīgu, ka mums visām četrām māsām dāvāja jaunas mājas un ģimeni. Varēja būt tā, ka mūs varēja sadalīt un mēs neuzaugtu visas kopā un būtu šķirtas,” stāsta viena no meitām. Otra papildina :”Viņš ir pats labākais tētis un Ivanda ir pati labākā mamma.”  Visas meitenes neslēpj, ka ļoti mīl savu ģimeni, ir pateicīgas par viņu rūpēm un gādāšanu par meiteņu izglītību.

Patlaban ģimene kļuvusi par vēl vienu māsu kuplāka – pirms pieciem gadiem stārķis atnesa jaunāko meitu. “Kad meitām dāvājām mājas, tad gadu vai ilgāk viena no meitām visu laiku skrēja iekšā mājā un vairākkārt teica: “mammīt mums pārlidoja stārķis vienreiz pāri mājai”. Tad atkal viņa teica: “mammīt, mums atkal stārķis pārlidoja pāri mājai!” Un tad stārķis atnesa mums mazo meitiņu vārdā Anna,” stāsta Ivanda.

Ceremonijā Ivanda teica, ka pats galvenais, ko vecāki vēlas iedot meitām līdzi dzīvē, ir labu izglītību, iemācīt ģimenes vērtības, tradīcijas, ieaudzināt viņās patriotismu un mīlestību pret tēvzemi un sniegt sajūtu, ka ģimene ir viņu drošais patvērums uz mūžu. Andris papildināja, ka ar lielāko prieku un centību iedos meitām darba mīlestību un gatavību uzņemties vairāk nekā pašam liekas, ka spēj. “Cilvēks var daudz vairāk izdarīt, nekā viņam pašam šķiet un ko apkārtējie saka, ka viņš var. Tāpat redzēt tālāk nekā savus pagalmus, jo pasaule ir ļoti plaša, ir jāiet un jādara, daudzas lietas ir sasniedzamas,” uzsvēra Andris.

Bišu ģimene atbalstījusi citus, sadarbojoties ar Bauskas sociālo dienestu, kur strādā Liene Lapsa. Ar viņas starpniecību saņemta informācija par ģimenēm, kurām nepieciešams atbalsts. Viss sākās ar apmeklējumiem, bērnu vešanu uz kultūras un izglītojošiem pasākumiem, ik pa brīdim pievienojās līdzīgi domājošie un tika rīkoti organizēti izbraucieni, pēcāk kopā nodibinājuši biedrību “Eņģeļa sirds” un veicina bērnu un jauniešu talantu attīstību, apmaksājot dalību pulciņos, inventāra iegādi un palīdzot arī morāli. Taču pats galvenais viņu ieguldījums – labestība un sirds gaišums, ar ko viņi dalās. Viņa pauda pārliecību, ka bez izglītotiem cilvēkiem Latvijai nav nākotnes, un arī tālajos novados bērni nākotnē var kļūt par nākamajiem ārstiem, skolotājiem, zinātniekiem, uzņēmējiem vai prezidentiem.

Savas pirmās četras meitas viņi sastapa Īslīces SOS bērnu ciematā un balvu Bitēm pasniedza tā sociālā darbiniece Liene Lapsa. “Vārdos nav iespējams izstāstīt šīs ģimenes tapšanas brīnumu. Ivanda ar Andri ilgstoši palīdzējuši ģimenēm ar bērniem, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei, izglītības nodrošināšanai, kā arī talantu atpazīšanai un veicināšanai. Kādā reizē, kad notika kārtējais labdarības pasākums, viņi satika savas meitenes. Kad pienāca izšķirošā diena, – viņiem vajadzēja pieņemt lēmumu, viņi uzņēma meitenes savā ģimenē. Esmu pateicīga ģimenei par to, ko viņi ir devuši, viņi ir piepildījuši meiteņu kvēlāko, visumam sūtīto vēlēšanos, ka viņas vēlas mammu un tēti,” sacīja Lapsa, sakot, ka tādējādi Bites meiteņu dzīves ir padarījuši labākas. Ja dalās ar mīlestību, var paveikt ļoti daudz.

Andris intervijā “Skaties.lv” teica, ka lēmums dot mājas četrām meitenēm nebija kas tāds, ka ilgi nācās briest. Līdzīga pieredze viņam bijusi jau iepriekš, kad viņa vecāki papildus adoptējuši māsu. “Mūsu ar Ivandu lēmums bija ļoti ātrs un spontāns, bez lielas domāšanas. Es uzskatu, ka tā ir jādara, tur nav ko daudz spriest. Tām ģimenēm, kuras apsver līdzīgu soli, gribu pateikt, ka tas ir viegli, jautri un ar to vispār nav nekādu problēmu. No tā galīgi nevajag baidīties. Ja ir mazliet spēja nolikt nost savu personīgo komfortu, tad pārējā ziņā vispār nekādu problēmu nav. Parasti sabiedrībā ir iesakņojies viedoklis, ka tas ir daudz sarežģītāks un smagāks un atbildīgāks process, nekā tas ir īstenībā,” saka Andris, iedrošinot visus, kuri vēl svārstās par labu adopcijai, to droši darīt.

Viņš pastāstīja, ka pandēmijas laikā viegli negājis sabalansēt meiteņu attālinātās mācības ar pašu darbiem, taču nekādu globālu problēmu tas neesot radījis. “Katrs dara savu darbu, ir lielāks ņigu, ņegu, es laicīgāk braucu uz darbu un vēlāk braucu atpakaļ, bet tie ir sīkumi,” sacīja Andris. Viņš arī teica, ka izaicinājumi, dodot mājas kādam bērnam, ir ne vairāk kā jebkurā ģimenē, tāpat neesot arī lielas atšķirības vai ir viens, trīs vai vairāk bērnu, viņš uzskata. Vienīgā lielā atšķirība, ka vajag lielāku automašīnu.

Latvijas ģimenēm valsts svētkos Andris novēlēja audzināt bērnos darba prieku un darba sparu, kā arī veselīgas ambīcijas – nebaidīties gan pašiem, gan arī nodot to nākamajām paaudzēm.

Par projektu

”Latvijas Lepnums” ir 2004. gadā aizsākts kanāla ”TV3” (SIA All Media Latvia) sociālās atbildības projekts, kas jau vairāk nekā 16 gadu garumā ”Latvijas Lepnuma” godināšanas ceremonijā apbalvo līdzcilvēkus, kuri ar pašaizliedzīgu, nesavtīgu rīcību un iedvesmojošu darbu ir padarījuši Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu.