1 komentārs
Latvijas krieviem plāno izveidot savu kalendāru – starp atzīmējamajām dienām nav iekļauts 9. maijs
EDIJS PĀLENS, LETA

Kalendārs tautiešiem bez 9. maija. Vēloties lauzt postpadomju vēsturisko atmiņu, nesen dibinātā Latvijai lojālo krievu asociācija AREM plāno atsaukt atmiņā pirmspadomju atzīmējamās dienas, kā arī tās papildināt ar savām. Uzmanība pievērsta Latvijā dzīvojošajai krievu kopienai. Kādus notikumus plānots pieminēt, un vai projekts ir dzīvotspējīgs?

Vairākus desmitus notikumu ieteicis no Krievijas emigrējušais disidents Dmitrijs Savins. Viņš Latvijā dzīvo jau trīs gadus. Starp Pareizticīgo un Vecticībnieku baznīcas svētkiem redzami datumi, kas saistīti ar atbrīvošanos no mongoļu-tatāru jūga, dažādu karu beigu datumi, piemiņas dienas.

“Kalendārs būs daudzslāņains. Tur būs datumi, kas ir saistīti tieši ar Krievijas vēsturi. Tad seko piemiņas dienas, kas saistītas ar pretošanos komunistiskajam režīmam un to upuriem. Protams, neaizmirstam tos datumus, kas ir nozīmīgi krievu kopienai Latvijā,” pauž Savins.

Lai kalendāru lokalizētu, viņš izpētījis Latvijas vēsturi. Tādēļ parādās datumi, saistīti ar pareizticīgo mācītāju Jāni Pomeru, kņazu Līvenu un citiem šeit dzīvojušiem krieviem.

Taču tur nav, piemēram, 9. maija – Uzvaras dienas. Otrā pasaules kara beigas ieteikts atzīmēt 2. septembrī, kad kapitulēja pēdējā iesaistītā valsts – Japāna.

Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai kalendārs iedzīvotos, tā izveidotājs prognozēt neņemas. Taču lielākais šķērslis tiek uzskatīts fakts, ka vēsturiskā krievu kopiena, kas šeit dzīvoja līdz 1940. gadam, arī cieta represijās.

Kalendāram esot jākļūst par ceļvedi, lai izrautos padomju meliem un atmiņas trūkuma. Jautājums – vai tas viss nav atstājis pārāk lielus nospiedumus.

“Šobrīd es neredzu iespēju, ka kaut kas var mainīties. Iespējams, vajadzēs 50 gadus, lai Uzvaras dienu nesvinētu. Kaut kad tas notiks, bet ne šobrīd,” uzskata iedzīvotājs Leonīds.

“Man šķiet, ka padomju laikus esam pārlaiduši. Tagad ir cits laikmets. Kalendārs Latvijas krieviem iedzīvosies. Es to saku kā šeit dzimusi. Te ir mana dzimtene,” pauž Ņina.

Kalendārs bez padomju laikos ieliktām dienām iespējams, un tam pat varētu būt pieprasījums. Žurnālistu Igoru Vatoļinu gan māc šaubas par Krievijas un Latvijas vēstures sakausējumu. Pārāk šaura auditorija. “Ir dažādas cilvēku grupas, dažādas vērtību sistēmas. Bet viena vai otra šāda produkta panākumi vai izgāšanās ir atkarīgi no tā, kas tas ir, cik talantīgi izveidots,” viņš saka.

Precīzs kalendāra izdošanas laiks vēl nav zināms. Sociālajā tīklā “Facebook” prezentētā iecere, kā arī izvēlētie datumi šobrīd nodoti plašākai apspriešanai.

TOP komentāri

  • Eduards Edžus
    0 0 0

    Eduards Edžus

    Jo tālāk, jo trakāk... 😒😒 Ja tik ļoti vajag, lai brauc uz savu vecāku zemi... Un svin, cik uziet... Nereti sāk likties, ka ar vienu kāju ES, ar otru kaut kā ja ne iekšā tad ļoti tuvu kaimiņzemei... Tai lielajai. 😤

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl