Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par zālēm: ministrija strādā pie izmaiņām, bet ātrus rezultātus nesola

2 komentāri

Iedzīvotāji Latvijā par zālēm un dažādiem medikamentiem pārmaksā. Tā liecina Konkurences padomes (KP) pētījums par cenu veidošanās mehānismiem trijās Baltijas valstīs. Turklāt tas vērojams kā kompensējamo, tā nekompensējamo medikamentu grupā. Atbildīgā Veselības ministrija (VM) apgalvo, ka pie cenu izmaiņām jau strādā, taču ātrus rezultātus nesola.

To, ka viena un tā paša nosaukuma medikamentus Lietuvā un Igaunijā var iegādāties lētāk, jau iepriekš bija izpētījuši mediji. Taču tagad tam ir arī oficiāls apliecinājums, kas kopumā ietverts 70 lappušu lielā pētījumā.

Piemērs ar konkrētām zālēm, kuru kopējā ražotāja noteiktā summa ir 20 eiro. Pirmkārt, jau lieltirgotavu uzcenojums ir teju trīs reizes lielāks nekā Lietuvā un četrkārtīgs attiecībā pret Igauniju.

Latvijā ir arī lielākais aptieku uzcenojums Baltijā. Rezultātā Lietuvā un Igaunijā pircējs samaksātā summa ir gandrīz identiska. Latvijā lielāka.

“Tas ir tas jautājums – kāpēc ir tāda sistēma radīta, un kurš bija autors tai ģeniālajai sistēmai attiecībā uz Latviju? To mums neizdevās noskaidrot. Bet būtu interesanti – trīs Baltijas valstis, daudz kopīgā, bet ir noteikta šāda situācijas,” norāda KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

“Valsts ir daudz ieguldījusi, lai nospiestu ražotāju cenu, ko ražotāji arī izjūt, bet ne tik daudz, kā tad tas patērētājs beigās samaksā to lielo summu,” saka KP padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece.

Medikamentu cenu politika atrodas Veselības ministrijas pārraudzībā. Farmācijas departamenta direktore medijiem šodien atzina, ka skaitļi tai nav jaunums. Darbs pie cenu veidošanās modeļa maiņas sākts jau iepriekš. Taču laiks, kad pircējs tās reāli izjutīs, šobrīd nav zināms.

“Cenu pārskatīšanas procedūru esam iekļāvuši valdības rīcības plānā, kur viens no uzdevumiem ir zāļu cenu principa pārskatīšana,” pauž VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Šobrīd Latvijā ir spēkā tā sauktā reversā sistēmā. Tas nozīmē, ka, jo dārgākas zāles, jo mazāks uzcenojums, un otrādi. Tas ir izdevīgi, ja runa ir par smagām un retām slimībām. Taču pēc Konkurences padomes aplēsēm teju 80% pirkumu tiek izdarīti par summu līdz 50 eiro. Turklāt runa ir tieši par starpposmu, kurā veidojas uzcenojums.

“Valsts ir daudz ieguldījusi, lai nospiestu ražotāju cenu, ko ražotāji arī izjūt, bet ne tik daudz, kā tad tas patērētājs beigās samaksā to lielo summu,” vērš uzmanību KP vadītāja.

“Mums ir svarīgi, lai pacients neizjustu to cenā, lai piecenojumi nepieaug, īpaši lētajām zālēm. Bet tagad ir tieši pretējais. Turklāt visvairāk izjūt cenā līdz 50 eiro. Jā, bet tiem modeļiem, kurus esam apsprieduši, nedrīkst būt ietekme uz valsts budžetu un arī pacienta maciņu. Var jau būt izlīdzinātais modelis, bet tās jau ir detaļas,” saka VM Farmācijas departamenta direktore.

Ņemot vērā, ka sāktajām sarunām par cenu veidošanās principu, kurā vairumtirgotājs un aptieka, visticamāk, uzreiz piekāpties nebūs gatavas, KP piedāvā dažus soļus, kuri būtu ņemami vērā.

Piemēram, ieviest fiksētas iepakojumu cenas, uzcenojumu griestus, īpaši to attiecinot uz segmentu līdz 50 eiro un neveidot atsevišķu sistēmu kompensējamām un nekompensējamām zālēm.

2 komentāri