Latvijas himnai aprit 100 gadu. Kāda ir tās vēsture?

Pievienot komentāru

Svētdien, 7.jūnijā, Latvijas valsts himnai apritēs 100 gadu. Tieši pirms 100 gadiem Satversmes sapulce valsts himnas godā iecēla Baumaņu Kārļa kompozīciju “Dievs, svētī Latviju!”. Šī skaņdarba vēsture un saistība ar Latvijas valstiskuma saknēm gan ir vēl krietni senāka.

Limbažu muzejā atrodas trīs “muzeja lepnumi”, kas saistīti ar Baumaņu Kārli. Viens no tiem – pirmais izdevums, kurā iespiests skaņdarbs “Dievs, svētī Latviju!”.

“Paša Baumaņu Kārļa kompozīciju salikums, kur pats viņš ir kūrējis visu šo procesu, pats arī tirgojis, norādot adresi, ka pie viņa dzīvoklī to var nopirkt. Un mūsu muzejā nonācis sējums pat ar viņa parakstu,” stāsta Limbažu muzeja speciālists Gundars Plešs.

Baumaņu Kārļa dzīve cieši saistīta tieši ar Limbažiem. Tās apkaimē viņš dzimis, skolojies. Vēlāk devies uz Pēterburgu, taču pēc tam atkal atgriezies dzimtajā pusē.

Komponists “Dievs, svētī Latviju!” veidoja kā īpašu vīru kora dziesmu Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem.

“Manuprāt, tā tapa kā viena no Baumaņu Kārļa patriotiskajām dziesmām, līdzās Tēvijas dziesmai un vēl citām. Bet šai dziesmai liktenis bija lēmis vēlāk kļūt par Latvijas himnu,” saka mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Mūzikas un vēstures eksperti par unikālu sauc to, ka joprojām ir saglabājušās par pirmo valsts flīģeli sauktās Baumaņu Kārļa klavieres. Tieši uz šī instrumenta Baumaņu Kārlis komponēja skaņdarbu, kas vēlāk kļuva par mūsu valsts himnu.

Dziesmu svētku komiteja gan toreiz “Dievs, svētī Latviju!” neatzina par gana labu un neiekļāva toreizējā svētku repertuārā. Taču Dziesmu svētku svinīgajā atklāšanā Rīgas Latviešu biedrības namā tā tomēr piedzīvo pirmatskaņojumu.

“Šis fakts ir ļoti nozīmīgs priekš tā, ka vēlāk himna aiziet tautās, jo latviešu biedrībā ir sanākuši kopā visi svētku dalībnieki, 1000 dziedātāju no dažādām Latvijas malām. Otrkārt, dzied semināristi, vēlākie skolotāji,” stāsta Gilba.

Kopkorim dziesmu dziedāt gan vēl daudzus gadus aizliedz cenzūra. Tādēļ sākotnēji dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā, vārds Latvija nomainīts ar Baltija.

“Lai nu kā būtu, šis teksts palīdzēja “Dievs, svētī Latviju!” dziesmai tikt cauri cenzora zīmuļa mājieniem vieglāk, ja tur būtu visu laiku Latvija vien,” saka Gilba.

1905. gada revolūcijas laikā “Dievs, svētī Latviju!” vārdos Baltija jau ir pazudusi. Par oficiālu himnu tā kļūst 48 gadus pēc uzrakstīšanas, kad Satversmes sapulcē  “Dievs, svētī Latviju!” apstiprina par Latvijas Republikas himnu un nosaka, kādos gadījumos to drīkst dziedāt un kāda etiķete jāievēro. Taču jau ilgi pirms tam bijusi  latviešu tautas lūgšanas dziesma.