Latvijas emigrantus satrauc bankas datu jaunā apmaiņas kārtība

12 komentāri

Ārzemēs dzīvojošajiem latviešu emigrantiem prātus sajaukušas no Latvijas bankām saņemtās brīdinājuma vēstules, ka līdz ar jauno starptautisko vienošanos viņu kontu informāciju nosūtīs attiecīgās emigrācijas valsts nodokļu ieņēmumu dienestam.

Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) savukārt tiks sūtīta informācija par mūsu tautiešu ienākumiem ārvalstīs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Kādas naudas summas bankās ārzemēs glabā  Latvijas fiziskās un juridiskās personas reizi gadā uzzinās arī Latvijas VID. Tas jau šokējis Lielbritānijā dzīvojošos tautiešus. Viņuprāt VID iejaucas privātajā dzīvē.

Anglijas pilsētā Bostonā, latviešu pārtikas preču veikalā, sastaptās Guna un Sandra uzskata – ir pazemojoši, ka Latvijas nodokļu iekasētājiem nu būs iespēja nelikt mierā pat emigrācijā. Ja pat nekādas sankcijas no VID nesekos, esot vienalga ļoti nepatīkama sajūta.

Guna
Latviešu imigrante Anglijas pilsētā Bostonā

Tā ir nekaunīga iejaukšanās privātajās lietās, jo mēs tur nestrādājam. Mēs tur nemaksājam nodokļus, bet mēs arī neizmantojam neko no Latvijas – iešanu pie ārstiem vai ko tādu. Neko.

Sandra
Latviešu imigrante Anglijas pilsētā Bostonā

Mēs jau neesam biznesmeņi, mēs esam vienkāršie strādnieki. Nopelnam naudiņu, dzīvojam, braucam atpūsties. Tā ir cūcība! Ko meklē tās mazās zivtiņas, lai meklē tās lielās zivis. Tās jau, protams, neaiztiek.

Savukārt turpat Bostonā dzīvojošais Mārcis no Talsiem secina – latviešu imigranti Lielbritānijā baidās, ka piekļuve viņu bankas kontu datiem varētu būt tikai sākums kaut kam vēl nepatīkamākam, piemēram, izdomās kādas jaunas nodevas.

Mārcis
Latviešu imigrants Anglijas pilsētā Bostonā

Tas ir galīgi garām, tā Latvijas valdība jau tā no mums sūc ārā visu, ko var izsūkt. Es tiešām noņemu cepuri nost to cilvēku priekšā, kas ir palikuši Latvijā un vēl spēj tur izdzīvot. Ja ķersies vēl klāt mums, kas ir izbraukuši, nu tad jāsāk domāt – kas tā par brīvību. No brīvības nav ne smakas.

 

Taču tā nav tikai Lielbritānija. Informācija tiks ievākta no 52 valstīm – Eiropas Savienības, Eiropas ekonomiskās zonas un citu kontinentu valstīm. To nav izdomājis VID, bet gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas prasība cīņai pret pārrobežu nodokļu krāpšanu. Pirmā informācija apmaiņa ar bankas kontos glabātajām summām būs jau pēc diviem mēnešiem.

Jeļena Dorohina
VID centrālās informācijas apmaiņas daļas vadītāja

Šis ir ļoti būtisks solis, kas ļaus cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu, tai skaitā, aptverot ārvalstu jurisdikcijās glabāto naudas apjomu un mazināt iespējas slēpt ārzonu jurisdikcijās naudu, un izvairīties no nodokļu nemaksāšanu.

 

Taču VID mierina – ne jau pilnīgi visus Latvijas nerezidentus un latviešu emigrantus ārzemēs pārbaudīs. Informāciju par summām kontos VID no ārzemēm saņems, ja Latvijas valsts piederīgais kādā no bankām ārzemēs, piemēram, Lielbritānijā kā savu kontakttālruni norādījuši Latvijas numuru vai iedevuši Latvijas adresi. Tāpat iemesls būs automātiskie ikmēneša naudas pārskaitījumus uz Latviju jeb, tā sauktais, “direct-debit”.  Latvijas VID tad jau vērtēs, vai nav kāda nereģistrēta saimnieciskā darbība un vai ir nepieciešams iesniegt gada deklarāciju.

Taču ir jāatceras, ka informācijas plūsma būs abos virzienos. Proti, citu valstu nodokļu iekasēšanas dienesti saņems datus no bankām Latvijā. Un tik tiešām, ir daudz tādu, piemēram, Lielbritānijā dzīvojošu latviešu, kuri joprojām uztur kontus kādā no bankām Latvijā, bet saziņai norādījuši Lielbritānijas adresi vai telefonu. Tas būs iemesls, informāciju par bankas kontu stāvokli Latvijā nosūtītu Lielbritānijas nodokļu ieņēmumu dienestam. Sociālajos tīklos latviešu emigranti jau dalās ar saņemtajām brīdinājuma vēstulēm no bankām Latvijā, jo tās ir atzinušas šos klientus par nerezidentiem.

Jeļena Dorohina
VID centrālās informācijas apmaiņas daļas vadītāja

Kurā situācijā mūsu tautiešiem Lielbritānijā var sanākt nepatikšanas no Latvijas saņemtās informācijas dēļ? Attiecīgi šī informācija tiks analizēta attiecībā uz iespējamiem slēptiem ienākumiem, kuri netiek deklarēti, un no kuriem netiek nomaksāti nodokļi. Vai arī, piemēram, pabalstu pieteikumos netiek norādīti? – Jā, arī aktīvu pārdošana, ienākumi no aktīvu pārdošanas, kas tiek slēpti un glabāti Latvijas bankās.

 

Tāpat ir ļoti daudzi tādu latviešu emigrantu Lielbritānijā un citviet ārzemēs, kuri prombūtnes laikā emigrācijā savus Latvijas dzīvokļus un mājas ir izīrējuši, un par tiem kontos Latvijā tiek ieskaitīta nauda. Savukārt, kad emigrācijas valstīs, piemēram, tiek pildītas gada deklarācijas vai piesakās kādiem sociālajiem pabalstiem, šos Latvijā gūtos ieņēmumus noklusē. Iespējams, tagad tas varētu radīt problēmas.

TOP komentāri

  • Roberts Valenburgs
    +4 +4 0

    Roberts Valenburgs

    sukas noteikti vēl kā izdomas lai izslauktu naudu!! Plus neatļaus palīdzēt vecākiem vai radiem Latvijā...
  • Shausma
    +4 +4 0

    Shausma

    Kàrtéjais iemesls,lai tautiesi pàrtrauktu jebkàdu sasarsmi ar Latviju.Nepieèdinàmo cùku màja.
  • Lilita Šēnberga

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā 1

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl