Latvijas biotopu revīzija rit pilnā sparā! Kādi ir zinātnieku pirmie secinājumi par mūsu dabas vērtībām?

Pievienot komentāru

Gunāram Riekstiņam pieder pļavas Doles salā. Pagājušajā gadā viena no tām – 3,5 hektāru platībā – tika apsekota un atzīta par Eiropas bioloģiski vērtīgu zālāju.

Zemes īpašnieks ir gatavs biotopu kopt un saglabāt, tāpēc šogad pieteicās atbalsta maksājumiem. Viņš arī palūdza dabas skaitītājus novērtēt blakus esošo pļavu. Zālājā atrasta arī īstā madara, pļavas ķērsa un vairākas citas vērtīgam zālājam raksturīgas sugas. Tomēr pļava ir ļoti stipri aizaugusi, bet augsne – pārbarota.

Par Eiropas nozīmes biotopu šī Doles salas pļava varētu pārtapt pēc kādiem pieciem gadiem. Tik ilgi tajā ieguldīt darbu un naudu saimnieks gan nav gatavs.

Turklāt, teorētiski no šī zālāja var novākt sienu, tāpēc atbalsts varētu būt viens no zemākajiem. Atkarībā no atrasto biotopu vērtīguma, atbalsta apmērs variējās no 55 līdz 330 eiro par hektāru. Visvairāk Latvijā ir konstatēti ne tik reti pirmās klases zālāji – tādi ir vairāk kā 18 000 hektāru. Saimnieks apgalvo, ka sienu neesot kam pārdod, tāpēc ar tik zemiem maksājumiem pļavas apsaimniekošana tik un tā neatmaksātos.

Pēc pagājušā gada dabas skaitīšanas secināts, ka Latvijā vērtīgie biotopi samazinās. Nepietiekošas saimnieciskas darbības dēļ zālāji vienkārši aizaug.

Eiropas nozīmes biotopi konstatēti vien nepilnos 18% no pagājušajā gadā apsekotām platībām. Tas ir krietni mazāk, nekā tika cerēts. To saimnieki līdz 22. maijam vēl var pieteikties atbalsta maksājumu saņemšanai par ”Bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos”. Tas nozīmē, ka uz 5 gadiem tiek noslēgts līgums par to, ka saimnieks apņēmās zālājus pļaut un novākt vai noganīt, un nekādā gadījumā tos nedrīkst uzart. Savukārt tiem, kuri uz atbalsta maksājumiem nepretendē, biotopu esamība neuzliek nekādus ierobežojumus: var nedarīt neko, var uzart.

Šogad dabas kartēšana turpinās. No aprīļa līdz novembrim 220 eksperti apsekos pusmiljonu hektāru. Zemes īpašniekiem ir izsūtīti 50 000 informatīvo vēstuļu par to, ka viņu īpašumos meklēs vērtīgos biotopus. Dabas aizsardzības pārvaldē tiek saņemti vidēji 100 zvani dienā.

Mežu zemes īpašnieks Modris Fokerots uz biotopu meklēšanu viņa īpašumos raugās skeptiski. Dabas skaitīšanas kontekstā daudzi citi meža īpašnieki, domā par to, lai pēc iespējas ātrāk, kamēr vēl neesot aizliegts, nocirst tos koku, kuriem pienācis cirtmets. Priedei, piemēram, tas ir 101 gads. Uzņēmēja skatījumā, biotopu aizsardzība kavēs valsts ekonomisko attīstību. Savukārt eksperti skaidro: aizsargājams vietas ir nepieciešamas, lai saglabātu ekosistēmas stabilitāti.

Meža izciršana var biotopus iznīcināt pilnībā vai uz ļoti ilgu laiku. Piemēram, mellenāji ataug tikai pēc vairāk nekā 20 gadiem. Savukārt purvu ekosistēmas izveidei ir nepieciešami pat gadu tūkstoši.

Lai uzklausītu visu iesaistīto pušu viedokļus, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas paspārnē ir izveidota Biotopu kartēšanas uzraudzības komiteja.

Zemnieku saeima uzstāj uz sabalansētu biotopu aizsardzību, kas netraucētu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem attīstīties. Otrs svarīgs aspekts: infrastruktūra. Biotopi mēdz būt arī meliorācijas grāvjos un ceļmalās.

Dabas kartēšana Latvijā tiks pabeigta nākamgad. Pēc tam politiskajā līmenī Latvijas valdībai būs jāvienojas ar Eiropas komisiju par to, kāds procents saglabājamo biotopu tiks noteikts Latvijas mežos un zālājos. Tiek prognozēts, ka galīgais lēmums tiks pieņemts ne ātrāk kā 2020. – 2021. gadā.