Latvijas Banka pozitīvi vērtē valdības apņemšanos nepaaugstināt valsts ārējo parādu virs 50% no IKP

1 komentārs
Latvijas Banka pozitīvi vērtē valdības apņemšanos nepaaugstināt valsts ārējo parādu virs 50% no IKP
KASPARS KRAFTS, F64

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzinīgi vērtē valdības apņemšanos nepaaugstināt valsts ārējo parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs, šodien notika Kariņa un Kazāka tikšanās, kurā tika pārrunātas tautsaimniecības makroekonomiskās attīstības prognozes.

Kariņš informēja, ka valdība, veidojot 2022.gada valsts budžeta projektu, ir apņēmusies pieturēties pie principa, ka valsts ārējais parāds nepārsniedz 50% no IKP.

Latvijas Bankas prezidents, atzinīgi vērtējot valdības apņemšanos, pauda, ka valdībai, plānojot ieguldījumus, ir jāvērtē to ilgtermiņa devums tautsaimniecības attīstībā un produktivitātes veicināšanā.

Puses arī pārrunāja vakcinācijas gaitu, uzsverot, ka būtiski līdz rudenim nodrošināt plašu vakcinācijas aptveri. Kariņš informēja, ka valdība jaunnedēļ lems par pasākumiem plašas vakcinācijas aptveres nodrošināšanai.

Kā ziņots, līdzīgus jautājumus Kariņš pārrunāja arī ar Fiskālās disciplīnas padomi (FDP).

Jūnija vidū FDP kopumā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.-2024.gadam, tomēr padomē uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

Kā norāda padome, FM prognozes par reālā IKP pieaugumu 2021.gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas Banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021.gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par vienu procentpunktu lēnāku izaugsmi 2022.gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3% – 4% apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viens no šādiem riskiem ir plānotās 60%-70% vakcinācijas aptveres nesasniegšana līdz 2021.gada rudenim un iespējamā vakcīnu zemā efektivitāte Covid-19 vīrusa mutācijas gadījumā.

1 komentārs