Komentāri

Šogad aprit 96. gadskārta, kopš 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, tika izveidota Latvijas armija, par tās komandieri ieceļot ģenerāli Dāvi Sīmansonu.

Popularizējot karavīra profesiju un svinot armijas dibināšanas gadadienu, aizsardzības nozares vadība jau sesto gadu aicina ikvienu valsts iedzīvotāju 10. jūlijā piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā Pasveicini karavīru!, iepriecinot radinieku, draugu, kaimiņu vai citu pazīstamu cilvēku, kurš ir karavīrs, zemessargs vai jaunsargs, ar sirsnīgu sveicienu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tie var būt labi vārdi no paša rīta, kas padara jaukāku turpmāko dienu, prieku sagādājoša īsziņa, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc savas izvēles. Šajā dienā atcerēsimies arī par zemessargiem un karavīriem, kuri ir rezervē vai jau ir atvaļinājušies no dienesta!

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Pirms tam Latvijas armijas kā vienotas struktūras nebija.

Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka. 1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja ”dienvidnieki”.

10.jūlijā tika izdota pavēle Nr. 1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņo par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā. Armija Latvijā veidojās kara apstākļos. Pirmie karavīri sāka pieteikties pāris nedēļu pirms valsts proklamēšanas. Rīgā darbojās Latvju Kareivju Nacionālā Savienība, kurā reģistrēja virsniekus un apakšvirsniekus, kuri būtu gatavi stāties jaunās valsts bruņotajos spēkos.

Veidojās divi armijas kodoli – viens bija pulkveža Oskara Kalpaka bataljons, vēlāk pulkveža Jāņa Baloža brigāde, kas veidojās Kurzemē; otrs – Igaunijā un Ziemeļlatvijā, uz kurieni 1919. gada sākumā tika komandēts kapteinis, vēlāk jau pulkvedis Jorģis Zemitāns ar uzdevumu vienoties ar Igaunijas valdību par latviešu bruņoto vienību formēšanu Igaunijā, jo tur bija samērā daudz latviešu bēgļu.

Tāpat bija jāpieņem izšķirošais lēmums, kurš būs jaunās armijas virspavēlnieks. Tā kā pulkvedis Zemitāns un pulkvedis Balodis savstarpēji konfliktēja, bija skaidrs, ka nevienu no viņiem par armijas virspavēlnieku izvēlēties nevar, jo tas varēja izraisīt papildu konfliktsituācijas, kas jaunajai valstij nebija vajadzīgas. Tika panākts kompromiss, un par armijas virspavēlnieku tika iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

Skaties video:

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl