Latvijā vidēji ir viens šķērslis uz katriem 17 kilometriem upes; PDF aicina atbrīvot upes no aizsprostiem

0 Komentāru
Latvijā vidēji ir viens šķērslis uz katriem 17 kilometriem upes; PDF aicina atbrīvot upes no aizsprostiem

Eiropas upes ir visfragmentētākās pasaulē, jo uz tām atrodas vairāk nekā viens miljons šķēršļu, kamēr  Latvijā tie ir 1200 šķēršļi – vidēji viens šķērslis uz katriem 17 kilometriem upes, secināts Pasaules Dabas fonda (“World Wide Fund for Nature”) jaunākajā ziņojumā Šķēršļu likvidēšanas potenciāls Eiropas upju atjaunošanai.

Ziņojuma mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā būtu iespējams atbrīvot liela un vidēja izmēra upes Eiropas teritorijā no dažādiem aizsprostiem, kas nodara būtisku kaitējumu upju ekosistēmām. Apzināti 30 000 šķēršļi, kuri atrodas uz liela un vidēja izmēra upēm Eiropā, un izvērtēts to brīvteces atjaunošanas potenciāls, pamatojoties uz to upes posmu garumu, ko varētu atjaunot, un upes ekoloģisko stāvokli, ko varētu uzlabot, likvidējot aizsprostus.

Pētījumā kopā aplūkoti 3% no aptuveni 1 miljona upju šķēršļu Eiropā, secinot, ka 732 objektu, kuri atrodas Eiropas Savienības teritorijā, nojaukšana ļautu veiksmīgi atjaunot brīvo tecējumu liela un vidēja izmēra upēs aptuveni 11 500 km garumā. Savukārt 6628 upes Eiropā tika identificētas kā ūdens ceļi ar labām savienošanas iespējām, tādējādi kopumā aprēķināti gandrīz 50 000 upju kilometru ar augstu brīvteces atjaunošanas potenciālu.

PDF publicētajā ziņojumā eksperti apliecina, ka Latvijā atrodami 18 upju aizsprosti, kurus nojaucot varētu veiksmīgi atjaunot upju brīvteci 411 kilometru garumā. Valstī kopumā uz upēm ir aptuveni 1200 dažādu šķēršļu – veci dzirnavu aizsprosti, dažāda veida slūžas, nepārvaramas caurtekas zem tiltiem, cilvēku veidoti akmeņu krāvumi peldēšanās un lauku apūdeņošanas vajadzībām. Līdz šim neviens no šiem aizsprostiem nav ticis nojaukts.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Matīss Žagars uzsver upju aizsprostu nelietderīgumu: “Latvijā ir palikušas vien dažas cilvēku neskartas ūdenstilpes. Dažāda veida aizsprosti upes ir sadrumstalojuši, un lielākā daļa no tiem vairs nesniedz labumu ne dabai, ne cilvēkiem. Upes ir salīdzināmas ar cilvēka asinsriti, un ir svarīgi, lai tās netiktu aizsprostotas un varētu pildīt savas funkcijas.”

Aizsprostu likvidēšana ir ātrākais, vienkāršākais un lētākais upju ekosistēmu atjaunošanas veids. Šo pasākumu efektivitāte ir pārbaudīta, likvidējot aizsprostus citviet pasaulē. Dažu mēnešu laikā pēc aizsprostu likvidēšanas upe atgūst savu sākotnējo teritoriju, ūdens kvalitāte strauji uzlabojas, meži atjaunojas, ūdens un sauszemes savvaļas dzīvnieku skaits strauji pieaug, kā arī cilvēks iegūst funkcionālas upes priekšrocības.

“Šķēršļu likvidēšana upēs ir galvenais līdzeklis, lai atjaunotu upju funkcionalitāti,” saka Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja un piebilst: ”Ja vēlamies sasniegt zaļā kursa mērķus, uzlabot Latvijas saldūdens kvalitāti, kas ir zem vidējā Eiropā, un izveidot daudzveidīgu ainavu, kas ļauj dabai un cilvēkiem pielāgoties klimata pārmaiņām, mums ir jāpievērš uzmanība mūsu upēm un jāsāk tās atbrīvot no šķēršļiem, kas tajās ir sakrājušies pēdējā gadsimta laikā.”

Netraucēta upju tecējuma atjaunošana palīdzētu sasniegt bioloģiskās daudzveidības mērķus un atjaunot virszemes ūdeņu labo stāvokli, tāpēc šķēršļu novākšana būtu jāveic bez kavēšanās.

0 Komentāru