Krāpnieki māna bankas, cenšoties “iesmērēt” norakstītās monētas

3 komentāri
Krāpnieki māna bankas, cenšoties “iesmērēt” norakstītās monētas
FOTO: LETA ()

Latvijā un Lietuvā masveidā ieplūst maksāšanai nederīgas eiro monētas – šādu brīdinājumu pirms kāda laika saviem klientiem nosūtīja kāds naudas iekasēšanas uzņēmums. Turklāt šajā gadījumā nav runa par viltotu naudu, bet gan vienkārši tādu, kura ir pārāk veca un apsūbējusi, lai tiktu izmantota maksāšanai. Latvijas Bankā atzīst, ka šāda problēma tik tiešām pastāv, bet mierina, ka ne cilvēku, ne godīgu uzņēmumu dzīvi un darbu tas nekādā veidā neietekmēšot.

Pirms nedēļas kāds naudas inkasācijas uzņēmums saviem klientiem izsūtīja brīdinājumu. Esot jāuzmanās no jauna naudas krāpniecības veida. Lietuvas un Latvijas tirgū sākot masveidā ieplūst eiro monētas, kuras ir nevis viltotas, bet gan nolietotas un nodotas iznīcināšanai, bet izzagtas no kausēšanas krāsnīm.

“Iznīcināšanās rūpnīcā monētas tiek liktas skābēs, presētas un tālāk tām būtu jānonāk uz pārkausēšanu Ķīnā, bet šajā gadījumā pārkausēšana nav notikusi un metāla krava kādā Ķīnas pilsētā pāršķirota. Centīgie darbinieki atlasa monētas, kuras mazgā un pulē, līdz atgriež daudz maz pieņemamā izskatā. Ja inkasācijā saņemsim minētās monētas, tad to vērtība būs uzskatāma kā klienta zaudējums.”

Latvijas Bankā gan uzstāj, ka trauksme celta bez pamata. Nolietotās monētas nekādi nevarot atkal nonākt apgrozībā. Pat ja tā kādreiz noticis, šādi riski novērsti jau sen, pirms Latvija iestājās eirozonā. Negodīgi darboņi tik tiešām pēdējā laikā centušies Latvijas un Lietuvas centrālajās bankās iemainīt bojātas monētas pret jaunām. Tomēr to izcelsmes avots esot cits.

Piemēram, jums, sēžot automašīnā, izbirst sīknauda un jūs par to aizmirstat. Pēc kāda laika auto savu mūžu būs nokalpojis un nonāks izgāztuvē, visticamāk, Ķīnā, kur to sagriezīs metāllūžņos. Ja no lūžņiem izbirs monētas, kāds uzcītīgs darbonis tās uzlasīs un centīsies iesmērēt lētticīgiem eiropiešiem. Vismaz tā bojāto monētu izcelsmi skaidro Latvijas Banka.

Tāpat monētas varot atrast metāllūžņos nodotajā sadzīves tehnikā vai vecos apģērba gabalos, ko uz Ķīnu no Eiropas ved pārstrādāt lielos daudzumos. Ja naudu atrod pēc metāla zāģēšanas, plastmasas dedzināšanas vai audumu mērcēšanas skābē, tā ir stipri bojāta, un acīmredzami nav izmantojama norēķiniem. Tādas monētas par aptuveni desmito daļu no nominālvērtības iegādājas uzpircēji, kuri pēc tam mēģina tās iemainīt Eirozonas bankās.

Andris Tauriņš, Latvijas Bankas naudas drošības eksperts

Ja cilvēkam iedod veikalā atlikumā vienu divas monētas, vai tirgū kāds saņem naudiņu. Vai tās LV banka atteiksies apmainīt? Nē! Tur nekādu problēmu nebūs. Problēma būs tad, ja viens cilvēks aizbraucis kaut kur uz austrumiem, nopircis 1000 vai 5000 šādu monētu. Šāda veida bojāto naudu lielos skaitos centrālās bankas nemaina.

Pašreizējo satraukuma vilni izraisījis tieši šāds gadījums Lietuvā. Tur kāda komercbanka iekritusi un pieņēmusi aptuveni 1000 monētas lielu nelegālās naudas kravu, bet centrālā banka atteikusies tās atzīt par īstām. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē atzīst, – šādi atgadījumi Baltijā tik tiešām kļūst arvien biežāki. Tomēr vienīgās zāles pret to ir banku modrība, jo kriminālatbildība šādiem naudas mainītājiem nedraud.

Raitis Kalnačs, Valsts policijas pārstāvis

Mēs nevaram pateikt, ka tā ir viltota nauda. Ja šī būtu viltota nauda, kuru mēģina apmainīt, tad par to būtu kriminālatbildība. Šajā gadījumā tā ir mākslīgi bojāta, apzināti – vai tas ir ķīmiski procesi skābēs, vai fiziski presēti vai dedzināti.

Uz Eiropu no Ķīnas šādas monētas parasti ved caur Krieviju, tādēļ Baltijas valstis kļuvušas par pieturas punktu – esam pa ceļam. Tomēr arī policija mierina – ja cilvēkam makā atgadīsies piecas vai desmit bojātas monētas, neviena banka tās pieņemt neatteiks.

Video