Latvijā top jauna ierīce roņu atbaidīšanai

Komentāri

Pēc Latvijas Zvejnieku federācijas aicinājuma Rīgas Tehniskās universitātes Radioelektronikas institūta pētnieki sākuši darbu pie zemūdens akustiskā raidītāja izstrādes. Līdzīgas ierīces izstrādātas arī citviet pasaulē, taču tās nav piemērotas Latvijas piekrastes apstākļiem, ir pārāk dārgas un neuzticamas.

Patlaban tehniskās universitātes zinātnieki izstrādājuši ierīces prototipu un mēģina atrast piemērotu skaņas frekvenci un signālu roņu atbaidīšanai, kas vienlaikus nebiedētu zivis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Ja signāls būs vājš, tad tas kalpos vai nedarbosies vienkārši, ronis uz viņu nereaģēs vai viņš var darboties kā roņus aicinošs signāls, jo viņi pieradīs, kur ir tā skaņa, tur ir tīkli un tur ir jāpeld. Savukārt, ja skaņa būs pārāk skaļa, tad ronis var palikt kurls, ” atklāj RTU Radioelektronikas institūta docents  Artūrs Āboltiņš .

Ierīces izstrādātāji sola, ka tā būs divreiz lētāka nekā ārzemju produkti un varētu izmaksāt ap 5000 eiro.

Iekārta sastāvēs no plosta, skaļruņa un elektronikas. Pēc līdzīgiem principiem darbojas arī citas roņu atbaidīšanas iekārtas, kas izstrādātas ārzemēs. Viens no lielākajiem piekrastes zvejniecības uzņēmumiem ”Vecdaugava” kopš pērnās vasaras testē šādu Norvēģijā izstrādātu roņu atbaidītāju, taču līdzšinējā pieredze neesot tik pozitīva, kā gribētos.

”Kad viņu saņēmām, tad, protams, tā ir tikai pati iekārta, bija vesela problēma, kā viņu iedarbināt. Plosts, saules panelis, visa vadība – tas bija pašiem jāatrisina. Igaunis teica, ka 20m vētru iztur. Mums neizturēja 15m. Ja tas ronis ir kurls vai ja viņš paliek kurls, tad tā iekārta nestrādā un mēs arī ar to sastapāmies,” atklāj zvejniecības uzņēmuma ”Vecdaugava” zvejnieks Normunds Innus.

Foto: Zane Bitere / LETA

Tomēr par spīti tam, ka iekārta nedarbojās ideāli salīdzinājumā ar zvejas novietnēm, ko tā neapsargāja, nozveja bijusi 3-5 reizes lielāka. Norvēģu produkts izmaksājot kopumā vairāk 10 000 eiro. Pašmāju pētnieki sola, ka viņu ierīce būšot divreiz lētāka un arī iedarbīgāka. Tomēr gan zvejnieki, gan zinātniskā institūta BIOR pētnieki atzīst, ka šādas iekārtas izmantošana atmaksātos tikai, ja uzņēmums nodarbojas ar lašiem, nēģiem un citām dārgajām zivīm, nevis asaru, brekšu, vimbu un reņģu zveju, turklāt šāda iekārta nevar būt vienīgais risinājums cīņā ar roņiem.

”Tas nebūs tāds 100% problēmas risinājums, jo roņi gan pierod un šinī kontekstā jāskatās daudz dažādi mēri. Tas varētu būt zvejas tehnikas uzlabojumi ar roņu drošiem materiāliem, tas varētu būt arī zvejas taktikas maiņa, varbūt medības, kas arī ir ieplānots – izvērtēt to iespēju,” atklāj BIOR zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas vadošais pētnieks Āris Plikšs.

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki sola, ka roņu atbaidīšanas ierīce būs pabeigta jau nākamgad un vasarā plānots veikt jau nopietnākus testus jūrā.

Lasi vēl