Latvijā surdotulku ir par maz, bet drīzumā varētu kļūt vēl mazāk

7 komentāri

Latvijā surdotulku ir par maz, bet drīzumā varētu kļūt vēl mazāk. Tam ir skaidrojums – 2019. gadā beidzas licence vienīgai Latvijā akreditētai surdotulku mācību programmai. 

Sociālas integrācijas valsts aģentūras koledžas 1. kursa studenti jau prot pateikt žestu valodā dažas frāzes. Mācīties neesot viegli. Tomēr jaunieši ir apņēmības pilni žestu valodu apgūt. Jo jūtas vajadzīgi. Piemēram, tirdzniecībā strādājošā studente Aleksandra Brinceva ļoti bieži sastopas ar to, ka nedzirdīgiem bez surdotulka ir grūti iepirkties.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

 

Aleksandra Brinceva
topošais surdotulks

Ja es cenšos pie viņiem kaut kā pieiet – uzreiz nē. Viņi zina – nu ko es. Toties es varu pateikt, ka es mācos surdotulkos. Un man vakar bija tā, ka es tiešam palīdzēju. Es dektilēju, dektilēt nozīmē, ka alfabētu rāda ar pirkstiem, pa burtiem. Un viņi smaidīja, beidzot viņi nemuka, bet tiešam smaidīja. Jo es spēju vismaz kaut kā primitīvi, bet paskaidrot.

 

 

Surdotulkus sagatavo tikai Sociālas integrācijas valsts aģentūras (SIVA) koledža. Pagājušajā gadā diplomu ieguva tikai 3 cilvēki. Tik liels atbirums skaidrojams ar to, ka profesija ir ļoti grūta.

SIVA Koledžā Jūrmalā par surdotulkiem mācās 19 cilvēki. Viens – 1. kursā un vēl 10 – 2. kursā. Pat ja viņi visi iegūs diplomu, surdotulku Latvijā tik un tā būs par maz.

Uz vairāk nekā diviem tūkstošiem nedzirdīgo Latvijā ir tikai 39 surdotulki, no kuriem tikai 17 strādā pilnu slodzi. Bet drīzumā situācija varētu pasliktināties. 2019. gadā surdotulku mācību programmai beigsies licence. Lai izstrādātu un akreditētu jaunu programmu, ir nepieciešami 32 tūkstoši eiro, kuru Labklājības ministrijai nav.

Labklājības ministrija plāno vērsties pie Izglītības ministrijas ar lūgumu samazināt programmas akreditācijas izmaksas. Pēc valdības apstiprinātā cenrāža tad būtu jāmaksā 11,5 tūkstoši eiro, taču līdz šim atlaides nevienam nav dotas, noskaidroja LNT Ziņas ministrijā. Tikmēr attiecībā uz jaunās programmas saturu, Nedzirdīgo savienība to aicina papildināt. Lai surdotulki mācītos nevis 2, bet 4 gadus un iegūtu augstāko izglītību, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā.

 

TOP komentāri

  • Aigars
    +6 +5 -1

    Aigars

    Kāpēc Latvijas televīzijā nevar izmantot titrus? Tas arī cilvēki ar pasliktinātu dzirdi labāk saprastu ziņu raidījumus! Ja pareizi saprotu, vājdzirdīgie un nedzirdīgie skolā mācās lasīt, kāpēc viņi to nevar darīt arī ziņu raidījumos? Ja neprot lasīt, varbūt kaut kas skolā jāmaina?!
  • reāliste
    +6 +3 -3

    reāliste

    Esmu vērojusi mācību stundu, kur vienlaicīgi strādā mācību priekšmeta skolotāja un latviešu zīmju valodas tulks - radās iespaids, ka tulks mācību stundā ir vadošais, tulks bija tas, kurš komunicē un izskaidro skolēniem nesaprasto. Nedrīkstu apgalvot, bet, manuprāt, vismaz puse no mācību stundas pagāja "bakstoties" - skolotāja stāsta, tulks tulko, skolēns nesaprot, tulks skaidro, skolēns joprojām nesaprot, tulks lūdz palīdzību skolotājai u.tml
  • Aina

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

NOSAKI SAVU PEDANTISMA LĪMENI!

NOSAKI SAVU PEDANTISMA LĪMENI! 30

Tests – nosaki savu pedantisma līmeni! Iespējams, tu jau sen kaitini savus draugus un tuvākos! Pārspīlēta kārtībmīle vai Miss bardaks, to vari noskaidrot šeit.

Lasi vēl