Latvijā rekordliels atklāto marihuānas audzētavu skaits

18 komentāri

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā arvien vairāk lietotas narkotikas, un topa pirmajā vietā pārliecinoši izceļas marihuāna.

Šogad likumsargi pieķēruši visvairāk marihuānas audzētāju pēdējo astoņu gadu laikā. Arī slimnīcās narkotiku apreibināti cilvēki šogad nonāk biežāk, nekā iepriekš. Īpaši bīstama ir marihuāna, kas apstrādāta ar dažādām ķimikālijām, lai palielinātu apreibinošo efektu. Tās radītās sekas var būt ļoti bīstamas.

Jūnijā Tukuma novada Jaunsātu pagastā kādā privātīpašumā policisti uzgājuši marihuānas audzētavu. Tajā atrasti un atsavināti 56 grami izžāvētas un desmit kilogrami nežāvētas marihuānas. Audzētavas uzietas arī Krāslavā un Madonā, Valkā un Ludzā – tur policisti kratīšanas laikā izņemti 65 marihuānas augus, kā arī jau novākta un izžāvēta marihuāna – ap 30 gramu. Atrasti ieroči un patronas, divi vīrieši aizturēti.

Savukārt rekords uzstādīts Daugavpilī, kur audzētavā konfiscēti 811 augoši marihuānas stādi dažādās attīstības stadijās, 30 grami hašiša, aptuveni 50 grami amfetamīna, kā arī speciāls aprīkojums.

Aizdomās par saistību ar marihuānas audzēšanu aizturētas divas agrāk tiesātas personas – 1989.gadā dzimis Daugavpils iedzīvotājs un 1966.gadā dzimis Salaspils novada iedzīvotājs.

“Viņas ir krasi pieaugušas! Pieprasījums par labu marihuānai ir mainījies. Esam atklājuši daudz vairāk audzētavu, nekā jebkad, iepriekšējos gados,” saka Valsts policijas pagaidu priekšnieks Andrejs Grišins.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā pandēmijas laikā palīdzību meklējuši, vai mediķu nogādāti vairāki desmiti cilvēku, kas apreibinājušies ar narkotikām. Narkoloģes ieskatā, bīstama un maldīga ir populāra dogma, ka marihuāna ir nekaitīga, viegla narkotika. Realitātē arī Latvijā tirgoto zālīti bieži vien apstrādā ar ļoti stipru ķīmiju – pircēji vienmēr iegādājas kaķi maisā. Un šie piemaisījumi var radīt smagas halucinācijas un aktivizēt slēptākās, un drūmākās psihes nostūru dzīles.

“Sevišķi, ja dabīgai marihuānai iejauc sintētiskos kanabinoīdus, kas pastiprina darbību. Kad pacienti tiek atvesti, viņi pat neatceras, kā nokļuvuši. Reizēm paiet vairākas dienas, kamēr izved no stāvokļa.Var būt bīstami ne tikai sev, izlekt pa logu, vai sev kaitēt, bet var uzbrukt citiem cilvēkiem, var būt bīstams uz ielas,” saka narkoloģe Astrīda Stirna.

Daudzviet pasaulē marihuānu audzē un tirgo legāli. Pircējs zina, cik daudz tetrahidrokanabinola ir konkrētajā porcijā, kāda ir iedarbība – nomierinoša, vai tieši aktivizējoša. Tādēļ arvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai nebūtu prātīgāk marihuānu tirgu legalizēt, – ja reiz pieprasījums ir, lai tirgo stingri uzraudzītu un sertificētu preci. Marihuānas legalizāciju narkoloģe gan neatbalsta.

“Redzam, kas notiek Amsterdamā! Pati tur esmu mācījusies. Viņi ir pateikuši, ka viņu politika izgāzusies. Nevar izkontrolēt legālo tirgu, paralēli uz ielām tirgo citas narkotikas, tas nav atrisinājis jautājumu nekādā ziņā. Cits jautājums par dekriminalizāciju – mediķi uzskata, ka nevajag sodīt lietotājus, ja viņiem nav citi pārkāpumi,” norāda Stirna.

Vēl kāda bīstama tendence – marihuānas smēķētāji kļūst arvien jaunāki, un psihiatriskajā klīnikā nonākuši arī pusaudži, uz kuru attīstību intensīva zālītes pīpēšana var atstāt īpaši bēdīgas sekas.