Latvijā pusgada laikā izveidojušās divas karsta kritenes

2 komentāri

Latvijā pusgada laikā izveidojušās divas karsta kritenes jeb dabas parādības, kuru rezultātā zemē veidojas desmitiem metrus platas un dziļas bedres, vēsta TV3 Ziņas.

Zeme sastāv no dažādu iežu slāņiem, kurus nemitīgi caurskalo gruntsūdeņi. Iežiem šķīstot, zem zemes izveidojas tukšums. Kad zemes augšējais slānis vairs nespēj svaru noturēt – virskārta iekrīt un izveidojas karsta kritene. Šie procesi var notikt gadiem un pat gadu desmitiem ilgi un to attīstību stimulē mainīgi gruntsūdens līmeņi, kā arī nokrišņu daudzums.

“Latvijā ģeoloģiskā griezumā ir sastopama Salaspils svīta, kas veido šos te ģipšus un Salaspils svīta atsedzas divās joslās. Viena iet orientējoši gar Allažiem, Siguldu, caur Ķemeriem – Ziemeļu daļā Latvijai. Un otra ir Dienvidu daļā vairāk Skaistkalnē, kur ir aktīvi karsta procesi izplatīti.

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Karušs

“Latvijā ģeoloģiskā griezumā ir sastopama Salaspils svīta, kas veido šos te ģipšus un Salaspils svīta atsedzas divās joslās. Viena iet orientējoši gar Allažiem, Siguldu, caur Ķemeriem – Ziemeļu daļā Latvijai. Un otra ir Dienvidu daļā vairāk Skaistkalnē, kur ir aktīvi karsta procesi izplatīti.”

Nereti karsta kritenes var būt desmitiem metru platas. Savukārt Latvijā lielākās novērotās bijušas 10 līdz 15 metru platumā. Dziļumā tās var pārsniegt astoņus metrus.

“Tās nav bīstamas, ja notiek reģionos, kur nenotiek aktīva cilvēka darbība, proti, varbūtība maza, ka cilvēks konkrētajā brīdī atrodas tur. Lielākā bīstamība ir tad, kad šīs bedres ir tikko izveidojušas vai tūlīt, tūlīt izveidosies, un tur ir aktīva, piemēram, auto kustība vai cilvēki pārvietojas. Tad tas var būt bīstami arī cilvēka dzīvībai,” atzīst Karušs.

Salaspilī karsta kritene izveidojusies uz meža ceļa, kuru vietējie iecienījuši pastaigām un izmanto arī nokļūšanai Zeltiņu ciemā. Bedres dziļums ir vismaz astoņi metri.

“Vieta tika apsekota, norobežota. Ir uzstādītas arī ceļa zīmes, kas liedz tuvoties šai vietai,” saka Salaspils novada domes pārstāve Lolita Balcerbule.

Patlaban bedres atvērums ir aptuveni pusotrs metrs, taču tam ir tendence paplašināties. Tā kā dobuma apmērs pagaidām nav skaidri zināms, iedzīvotājiem šajā teritorijā atrasties ir bīstami, jo pamats zem kājām var pazust jebkurā brīdī.

“Patlaban neko šādā vietā nav ieteicams darīt. Vienkārši jāgaida, kamēr daba izdarīs savu darbu pati. Tātad, iespējams, ka šis izskalojums pazemē vēl paplašinās un tas paplašināsies līdz brīdim, kamēr iegrūs zemes virskārta un izveidosies karsta piltuve,” saka Karušs.

“Tāda milzīga standarta procedūra nav izstrādāta, kā mums vajadzētu rīkoties. Pirmkārt, ir jāapzinās, ka šie procesi, cilvēks viņus tomēr maz ietekmē un šie procesi vienmēr ir notikuši Latvijas teritorijā un vienmēr notiks. Šo te bedri visdrīzākais vajag aizbērt un vienkārši samierināties, ka šāda bedre te ir izveidojusies,” atzīst LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks.

Aizbēršanas darbus varēs sākt tikai tad, kad pilnībā būs iegruvušas kritenes malas. Tikmēr pašvaldība ar ģeofizikālām metodēm plāno izpētīt, vai šādas piltuves ir arī citviet. Lai nodrošinātu, ka ziņkārīgie iedzīvotāji bīstamo teritoriju neapmeklē, to regulāri apsekos arī pašvaldības policija.

Pētnieki atzīst, ka karsta procesus Latvijā neviens nepēta jau kopš 2000.gadu sākuma, tādēļ to patiesos apmērus noteikt ir grūti. Vienlaikus, pēdējā pusgada laikā cilvēkiem izdevies piefiksēt jau divas šādas dabas parādības, jo oktobrī kritene izveidojās Milzkalnē.

2 komentāri