Latvijā pirmo reizi izpētīts, kā vistu turēšanas veids ietekmē olu sastāvu

5 komentāri

Pirmo reizi Latvijā veikts pētījums par to, kā vistu turēšanas veids – sprostā, kūtī vai brīvībā – ietekmē olu sastāvu.

Visvairāk atšķiras holesterīna daudzums. Tas sprostos dētajās olās konstatēts par 64%, bet kūtīs – par 32% vairāk nekā brīvi turētu vistu olās. Visi pārējo rādītāju atšķirības svārstoties līdz 10%, kas reāli radot viena līdz divu gramu atšķirību.

Piemēram, sprostos dētās olās ir nedaudz vairāk tauku, kā arī A un E vitamīna. Kūtīs dētajās olās konstatēts vismazāk B1 un B9 vitamīna. Savukārt brīvos apstākļos turēto vistu olās ir vairāk biotīna, joda un D vitamīna, kas skaidrojams ar putnu iespēju uzturēties saulē, uzēst kādu zaļumu, slieku vai mušu.

Asnate Ķirse-Ozoliņa
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniece

Es gaidīju, ka būs krasi lielākas atšķirības. Ka parādīties, ka brīvu vistu olām ir būtiski vairāk, piemēram, vitamīnu vai kādu minerālvielu saturs, bet principā ļoti līdzīgi rādītāji starp visu olu paraugiem.

Tik nelielas atšķirības olās neietekmēs sabalansētu uzturu tādēļ vien, ka cilvēks izvēlēsies tikai sprostos, kūtīs vai brīvi turētu vistu olas. Bet ļoti svarīgi ir tas, ka neatkarīgi no vistu turēšanas veida, visas olas ir lielisks olbaltumvielu un vērtīgu taukskābju avots.

5 komentāri