Komentāri

Reti kurš nav braucis garām kādas savdabīgas vietas nosaukumam un nodomājis – ko tas varētu nozīmēt? Ar Latvijas savādo un ierasto vietvārdu skaidrošanu nodarbojas pētnieki, taču darba materiālu viņiem piegādā “Vietvārdu talkas” talcinieki. Nupat viena šāda talka noslēgusies, un pierakstīti simtiem vietvārdu, kas palīdzēs saprast katras vietas vēsturi un mantojumu.

Pirmo vietvārdu talku pirms 100 gadiem aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns. Pēc tam šāda vākšana pierimusi, bet tagad atsākta, lai nepieļautu mazo vietvārdu izzušanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vietvārdu talka noslēgusies, un tiek sumināti čaklākie un ražīgākie talcinieki, kuri ar savu artavu papildinājuši Latvijas vietvārdu datubāzi. Vietvārdi, sevišķi mazie, ir gaistoši, tāpēc to pierakstīšana dod pārliecību, ka tie saglabāsies un ar tiem varēs strādāt pētnieki.

”Katrs vietvārds sevī slēpj stāstu. Stāstu par mūsu vēsturi, identitāti, valodu. Jo vairāk mēs šos stāstus apzināmies, jo vairāk mums ir stipro sakņu izjūta,” atklāj UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Valodnieki mudina saglabāt vietvārdu daudzveidību un līdz ar to – kultūras mantojumu. Kāds piemērs – vēl 2002.gadā Lielplatones pagastā bija mājas “Sēņraugi”, vienīgās ar šādu nosaukumu. Vēlāk tās kļuva par Liepkalniem, kādi Latvijā jau bija 247.

Pēc piešķirtajiem vietvārdiem var viegli noteikt, kas šajā vietā noticis vai darāms – Mencu strautā var doties mencas ķert, Čigānu pļavā reiz tabors viesojies vai Oškalnā oši aug.

”Latviešiem nepatīk kruzuļoti, skaisti vietvārdi ar krāšņiem epitetiem. Viņi izlīdzas ar to, kas ir blakus mājām. Ja garām mājām tek avots, noteikti tās mājas būs Avotiņi. Ja tuvumā aug egles, būs Eglāji. Latvieši vadās pēc tā, kas atrodams ainavā,” norāda Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktores vietniece Sanda Rapa.

Bez gala daudz Latvijā ir Avotiņu, Rožkalnu vai Velna gravu, taču talkā atklāti arī reti īpatņi, piemēram, Jēpārītes apvidus Mežvidu pagastā, Vārsēlītis Vaives pagastā un Čurkstupīte Tomes pagastā. Talcinieki atklāj, ka šāda vietvārdu apzināšana ļauj apzināt sava novada īpatnības un senāk lietoto valodu.

”Es pati esmu no Druvienas pagasta. Mums ir ļoti interesanti nosaukumi. Piemēram, Laskumi vai Tīrumkleivas. Mums ir tādas upes kā Tocups un Piparups. Skaidrs, tā ir Piparupīte, bet kas ir Tocups? No Druvienas nāk slavenais nosaukums Silmači – sila mači. Mačs, tāds varens vīrs, apmeties silā, un tā, lūk, radies nosaukums Silmači,” stāsta vietvārdu talciniece no Gulbenes novada Jolanta Zirne.

Savukārt vietvārdu talciniece no Ogres novada Sabīne Dzirkale atklāj: ”Es esmu no Ventspils, vadīju daudzus no Ventspils un no Ogres. Vārds, kas man palicis atmiņā, kopš sāku tur dzīvot, ir Līkais tilts. Tas netiek saukts kartē tā, bet pilnīgi noteikti katrs ogrēnietis zinās, ka tas ir Līkais tilts.”

Vietvārdu reģistrēšana vēl turpinās – to katrs var izdarīt vietnē vietvardi.lv. Potenciālie talcinieki tiek iedrošināti nedomāt, ka mazais piemājas strautiņš ir nenozīmīgs. Arī tā vārds datubāzē būs noderīgs.

NOSAKI SAVU PEDANTISMA LĪMENI!

NOSAKI SAVU PEDANTISMA LĪMENI! 51

Tests – nosaki savu pedantisma līmeni! Iespējams, tu jau sen kaitini savus draugus un tuvākos! Pārspīlēta kārtībmīle vai Miss bardaks, to vari noskaidrot šeit.

Lasi vēl