Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus

0 Komentāru
Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus
F64

Svētdien, 25.martā, vairākās vietās Latvijā pieminēs 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus.

Rīgā atceres pasākumi sāksies plkst.10 ar piemiņas brīdi pie Šķirotavas stacijas, savukārt centrālais atceres pasākums sāksies plkst.12.35 ar gājienu no Okupācijas muzeja. Plkst.13 pie Brīvības pieminekļa notiks ziedu nolikšanas ceremonija. Pirms tās varēs vērot svinīgo Goda sardzes maiņu. Pasākumā pie Brīvības pieminekļa uzrunu teiks Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Vēlāk, plkst.14 Rīgas pilī paredzēta Vējoņa organizētā pieņemšana Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem.

Pasākumi notiks arī Latvijas Kara muzejā, Mazajā ģildē un Rīgas Domā. Latvijas Kara muzejā plkst. 15 notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts koncerts “Tēvu zeme dārgā” – tajā skanēs latviešu komponistu oriģināldziesmas un tautas dziesmu apdares vīru kora “Tēvzeme”, sieviešu kora “Minjona”, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu kora un solista Jurģa Marcinkeviča izpildījumā. Pasākumu vadīs mūziķis Zigfrīds Muktupāvels.

Mazajā ģildē plkst.16 notiks piemiņas koncerts “Tici, Tava zeme paliks…”, kurā piedalīsies jauktais koris “Sonore”.

Rīgas Domā plkst.19 notiks koncerts “Apokaliptiskā simfonija”, kurā muzicēs orķestris “Rīga”, Iveta un Inese Romancānes, Agnese Urka, Ilze Bērziņa un diriģents Valdis Butāns. Ieeja koncertos ir bez maksas, bet koncertā, kas notiks Rīgas Domā ieeja ir ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami Rīgas Doma kasēs.

Valmiera

Plkst. 14 dzelzceļa stacijā klātesošos uzrunās Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) un Valmieras politiski represēto biedrības priekšsēdētāja Ārija Kārkliņa, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pasākumā skanēs dziesmas Valmieras Kultūras centra vīru kora “Imanta” izpildījumā.

Cēsis

Plkst.13 genocīda upurus pieminēs pie piemiņas plāksnes Pils laukumā. Pēc svētbrīža, plkst.13.30 Cēsu Izstāžu namā notiks Gata Liepiņa lekcija par VDK izpētes komisijas darbu.

Limbažu novads

Atceres brīži notiks gan plkst.11 pie Limbažu Kultūras nama, gan plkst.12 pie pieminekļa Skultē.

Gulbenes novads

Notiks vairāki šim notikumam veltīti pasākumi. Plkst.12 notiks atceres brīži gan Gulbenes dzelzceļa stacijā, gan Lejasciema kapsētā pie piemiņas zīme ar pēc tam sekojošu atmiņu brīdi Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma centrā, gan Rankas kapos pie Piemiņas zīmes, kur notiks pasākums “Spējam ticēt”. Plkst.13 piemiņas pasākumi noritēs arī Lizumā.

Madonas novads

Ieplānoti pasākumi komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Plkst.11 notiks ziedu nolikšana pie Šķeltā akmens, bet pēc tam plkst.12 Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā noritēs vīru kora “Vilki” koncerts. Tam plkst.13 Cēsu Valsts Zonālā arhīva izstādes ”Represijas pret Madonas apriņķa iedzīvotājiem” atklāšana.

Jelgava

Pasākumā plkst.11 Svētbirzī Jelgavā piedalīsies pilsētas domes vadība. Ikviens aicināts atcerēties 1949.gada deportācijas un, pieminot komunistiskā genocīda upurus, nolikt ziedus uz memoriālās sienas “Ciešanu ceļš” un piemiņas akmens.

Bauska

Atceres brīdis notiks plkst.13 pie represēto piemiņas ansambļa. Pasākumā skanēs uzrunas un Bauskas kultūras centra senioru kora “Sarma” dziedājums. Savukārt plkst.14 Bauskas kultūras centrā notiks represēto piemiņas dienai veltīts pasākums, kur diskusiju formā kopā ar Latvijas Radio raidījuma “Šīs dienas acīm” vadītāju Eduardu Liniņu tiks apspriestas vēstures liecības. Pasākumu papildinās spēka dziesminiece Ieva Akuratere.

Dobele

Dobeles un tuvējo novadu iedzīvotāji aicināti pulcēties plkst.11.14 Bikstu dzelzceļa stacijā, kur paredzēts atceres brīdis un ziedu nolikšana pie piemiņas akmens.

Ludza

Kā ik gadu, arī šogad Ludzā pie komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens dzelzceļa stacijā notiks svētbrīdis. Pasākums sāksies plkst.13. Pasākumā piedalīsies Ludzas novada domes vadība, Romas katoļu baznīcas prāvests Jānis Kolns, politiski represēto apvienības vadītājs Igors Kraģis, represētie un jaunsargi.

Līvāni

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts sarīkojums šodien plkst.13 sāksies arī Līvānu novada Kultūras centrā. Turpinājumā plkst.14 notiks Atceres brīdis pie Piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem.

Krāslava

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi Krāslavā sāksies plkst.10. To gaitā paredzēta ziedu nolikšana un piemiņas brīdis pie pieminekļa “Māte Latgale raud” un pie pieminekļa Krāslavas stacijā.

Saldus

Saldus dzelzceļa stacijas laukumā piemiņas pasākums sāksies plkst.13.30. Tajā piedalīsies Saldus novada domes vadība, uzrunas teiks mācītājs Guntis Apriķis un Saldus politiski represēto biedrības vadītājs Egons Snipke. Muzikālu priekšnesumu sniegs Emīls Lemkens, Kaspars Bitārs un Didzis Jurovs. Zemessardze pasākuma apmeklētājus cienās ar siltu tēju.

Liepāja

Liepājā piemiņas pasākums plkst.12 notiks Liepājas muzeja ekspozīcijas “Liepāja okupāciju režīmos” telpās K.Ukstiņa ielā 7/9. Liepājas Politiski represēto kluba biedri tiksies ar jauniešiem, lai pieminētu vēstures notikumus. Politiski represētie kavēsies atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto. Liepājas 15.vidusskolas devītās klases audzēkņi savas audzinātājas Velgas Šolces vadībā būs sagatavojuši represētajiem veltītu literāru kompozīciju. Tajā skanēs dzejoļi, dziesmas un represēto vēstules no izsūtījuma.

Plkst.13 Liepājas Politiski represēto kluba biedri ar autobusu dosies uz Tores staciju, lai plkst.14 vietā, no kuras liepājniekiem sākās izsūtījuma ceļš uz Sibīriju, godinātu represiju upurus. Piemiņas pasākumā Liepājas Politiski represēto kluba vārdā uzrunu teiks Mudra Grīnberga, kuras ģimeni 1949.gadā izsūtīja uz Sibīriju no lauku saimniecības Sakas ciema “Labmaizēs”.

Ventspils

Ventspilī komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis notiks plkst.15 Tilta dārzā. Pasākumā piedalīsies Ventspils jauktais koris “Kaiva”.

Piemiņas pasākumi notiks arī citviet Latvijā.

Šodien aprit 69 gadi kopš 1949. gada 25. martā īstenotās padomju režīma deportācijas.

Vēsturnieki uzskata, ka 1949.gadā no 25. līdz 29.martam veiktā latviešu zemnieku izsūtīšana uz Sibīriju ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē.

Šajās dienās bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 42 125 nevainīgi cilvēki, viņu vidū 10 000 bērnu un jauniešu, mātes ar zīdaiņiem uz rokām, veci un slimi, pat no nāves gultas izcelti cilvēki.

0 Komentāru