Latvija piedalīsies Venēcijas arhitektūras biennālē un stāstīs par daudzdzīvokļu namiem

0 Komentāru

Itālijas pilsētā Venēcijā maijā sāksies prestižs notikums mākslas pasaulē – arhitektūras biennāle. Uz to ar savu stāstāmo un rādāmo dosies arī Latvijas komanda.

Mūsējie izvēlējušies stāstīt un rādīt kaut ko, kas daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem ir ļoti pazīstams – taču prestižās starptautiskās izstādēs to var redzēt reti – dzīve daudzdzīvokļu namos.

Venēcijas biennāle ir nozīmīgākā starptautiskā arhitektūras izstāde, kurā katra valsts ar savu ekspozīciju cenšas atspoguļot kādu sociāli nozīmīgu tematu. Latvija šoreiz runās par daudzdzīvokļu namiem un to lomu sabiedrībā.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos – tas ir augstākais rādītājs Eiropā. Tas nozīmē, ka šie nami lielai daļai iedzīvotāju ir tuvākā saskarsme ar arhitektūru, tādēļ izstādes veidotāji nolēma par Latviju stāstīt no šā skatupunkta, pētot kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi, ko daudzdzīvokļu namos dzīvojošie vienlaikus vada gan kopā, gan atsevišķi.

Izstādes kuratori uz Venēciju vedīs lielizmēra namu maketus, kuros rādīs, kā aizvadītājos 100 gados Latvija mainījusies.

Matīss Groskaufmanis
Latvijas paviljona kurators

Katra laikmeta daudzdzīvokļu nami ir kādas ideoloģijas vai ekonomisku procesu produkts. To mēs vēlamies parādīt, – ka arhitektūra viena pati nav vienīgā, kas ietekmē vidi, kādā mēs dzīvojam.

Ekspozīcijā izdalīti četri tematu pavedieni: “attālums”, kas pēta, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūra pielāgojas demogrāfiskām pārmaiņām, par piemēru ņemot  Aizputes novada Rokaižos ierīkoto pansionātu. Temats “siltums” pievērsīsies ēku siltināšanai, kā paraugu izceļot Talsu novada Mundigciemu, kas kļuvis par pirmo ciemu Latvijā, kurā visas daudzdzīvokļu mājas ir nosiltinātas. Tiesa, to ir tikai piecas. Metafora “solījums” izcels Valmieru kā pirmo mūslaiku pašvaldību, kas būvē jaunus īres namus.

Anda Skrējāne
Latvijas paviljona scenogrāfe

Sadaļā “pats” mēs apskatām to, kā indivīda privātā gaume un dzīvesstils var ietekmēt visu kopienu gan kāpņu telpā, gan visā dzīvojamā ēkā, gan pagalmā. Kā kopīpašums saspēlējas ar privātīpašumu.

Maketus papildinās ainavu fotosērija, kas rādīs, cik dažādās urbānās un lauku ainavās daudzdzīvokļu nami Latvijā ir uzcelti. Dalību biennālē finansē valsts, un tā izmaksās aptuveni 100 000 eiro. Kā galvenais ieguvums minēta laba publicitāte.

Biennāle Venēcijā norisināsies no 25. maija līdz 25. novembrim, un tajā piedalīsies 71 valsts. Šī ir astotā reize, kad Latvija sevi šajā pasākumā prezentēs. Iepriekšējā biennālē pirms diviem gadiem Baltijas valstis bija izveidojušas kopīgu paviljonu.

0 Komentāru