Latvijā par skaļu – trokšņu kartes

Komentāri
Latvijā par skaļu – trokšņu kartes
(Foto: LETA)

Ik dienu paaugstinātiem satiksmes trokšņiem Latvijā ir pakļauti vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju. Tāpēc tiek veidotas trokšņu kartes un plāni kā tos novērst. Taču trokšņu slāpēšana esot pārāk dārga, lai to ieviestu jau tuvākajā laikā.

Pētījumi liecina, ka pie 75 decibelu skaļuma aptuveni 50% cilvēku izjūt fizisku diskomfortu. Tas ir vienkārši izskaidrojams, tas ir pašaizsardzības signāls, jo pārāk skaļš, ilgstošs troksnis negatīvi iespaido veselību.

”Iedarbība uz centrālo nervu sistēmu uz sirds asinsvadu sistēmu, kā arī skaņas un redzes analizatoriem,” skaidro RTU akustikas laboratorijas laborants Jānis Jansons.

Braucošas automašīnas troksnis atšķiras atkarībā no ātruma un ceļa seguma, bet vidēji tas ir 90 decibeli.

Noteikumi Latvijā paredz, ka ārpus pilsētām lielceļu posmos, kur diennakts satiksmes intensitāte pārsniedz 8000 automašīnas diennaktī ir jāievēro maksimālo trokšņu ierobežojumi. Dienas laikā vidējais trokšņu līmenis nedrīkst pārsniegt 60 dB.

Minētie ierobežojumi attiecas uz teju 200 kilometriem šosejas posmu kopgarumā, kuru tuvumā dzīvo vismaz 60 tūkstoši cilvēku. Ar sūdzībām veselības inspekcijā šogad vērsušies jau astoņi cilvēki. Latvijas valsts ceļu pārstāvis uzsver, ka ir svarīgākas lietas, kur var iztērēt trokšņu ierobežošanai nepieciešamos miljonus.

”Mēs esam vairāk tendēti sakārtot ceļus, lai viņi ir braucamā kārtībā un šis jautājums, kas attiecas uz trokšņiem ir sekundārs,” stāsta LVC ceļu tīklu vadošais projektu vadītājs Guntis Grāvers.

Latvijas valsts ceļu speciālisti piebilst, ka no padomju laikiem pārņemtie ierobežojumi ir pārāk strikti, jo kopš neatkarības atjaunošanas satiksme ir krietni intensīvāka.

Vēl sarežģītāk ar trokšņu ierobežošanu sokas lielpilsētās. Rīgā pašlaik tiek veidota jauna trokšņu karte. Speciālisti uzskata, ka jaunajā trokšņu kartē var būt ievērojamas izmaiņas. Tomēr, ne tik vērā ņemamas kā varētu būt ieviešot radikālākus transporta ierobežojumus.

”Redzam, ka tālāk par spriedelēšanu nav tikts, ka būtu jāmaksā par iebraukšanu centrā, ka būtu uzlikti būtiski ierobežojumi autotransporta kustībai,” atklāj Rīgas domes un Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks Askolds Kļaviņš.

Rīgā trokšņi tiek mazināti ar daudz un dažādiem paņēmieniem. Piemēram, jaunie tramvaji esot krietni klusāki, arī sabiedriskā transporta joslas un dažādi apstādījumi. Savukārt uz lielceļiem uzlabojot segumu arī esot iespējams panākt nedaudz mazāku satiksmes troksni.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl