Latvija par EK piešķirto naudu vēlas izbūvēt žogu uz robežas ar Baltkrieviju; Brisele pagaidām neatbalsta šādu ideju

0 Komentāru

200 miljonu eiro Brisele gatava papildu atvēlēt Latvijai, Lietuvai un Polijai robežas stiprināšanai laikā, kamēr turpinās Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko organizētais hibrīdkarš pret Eiropas Savienību, vēsta TV3 Ziņas.

Turpinoties hibrīdkaram, Brisele gatava atvēlēt Latvijai, Lietuvai un Polijai papildu 200 miljonus eiro. Latvijas valdības vēlas šo naudu izmantot arī žoga izbūvei uz robežas ar Baltkrieviju.

Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms aizvadītajos mēnešos izmanto cilvēkus kā ieroci un pastāvīgi un mērķtiecīgi cenšas Latvijā, Lietuvā un Polijā iesūtīt tūkstošiem nelegālo migrantu, no kuriem lielākā daļa kā tūristi ieradušies Minskā no Irākas.

Īpaši dramatiska šī situācija ir pie Polijas robežas, kuru migranti cenšas šķērsot vardarbīgi. Šīs valsts premjers nedēļas nogalē bija ieradies Rīgā, brīdinot, ka Lukašenko režīms pastiprinās migrantu plūsmu uz Baltijas valstīm.

Situācijai turpinot būt saspīlētai, Eiropas Komisijas prezidenta Uruzula fon der Leiena vakarā uzrunāja Eiropas Parlamentu, izklāstot Briseles turpmāko rīcību šajā hibrīdkarā.

Leiena notiekošo raksturoja kā īpaši nežēlīgu, valsts sponsorētu hibrīdraudu, ko īsteno sadarbībā ar cilvēku kontrabandistu tīkliem. Šī nav migrācijas krīze. Šis ir autoritāra režīma mēģinājums destabilizēt savus demokrātiskos kaimiņus.

Urzula fon der Leiena
Eiropas Komisijas prezidente

“Režīms, kurš organizēja krāpnieciskas vēlēšanas. Režīms, kas vardarbīgi apspiež pats savu savu tautu. Režīms, ko mēs neatzīstam. Šai ciniskajai šantāžai ir bijis tieši pretējs efekts. Visa Eiropa ir vienota solidaritātē ar Lietuvu, Poliju un Latviju.”

Brisele plāno noteikt sankcijas vairākiem starptautiskiem uzņēmumiem, kas iesaistīti migrantu transportēšanā, arī Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai “Belavia”, tai skaitā liegumu nomāt lidmašīnas no Eiropas Savienībā bāzētām kompānijām. Tieši šādi lidaparāti veido lielāko daļu “Belavia” flotes.

Paredzēti arī vairāki humānas palīdzības instrumenti, lai atbalstītu Baltkrievijas iekšienē un pie Eiropas Savienības robežas iesprūdušos migrantus, arī viņu atgriešanos izcelsmes valstīs. Tāpat padarīti pieejami papildu 200 miljonu eiro Latvijai, Lietuvai un Polijai, lai stiprinātu robežas pārvaldību.

Te gan turpina izpausties Briseles un krīzē tieši skarto valstu atšķirīgais redzējums par to, kā labāk Eiropas Savienības ārējo robežu aizsargāt. Piemēram, Latvijas premjers jau paziņojis, ka vēlētos, lai šo naudu var izmantot arī robežžoga būvniecībai. Briseles amatpersonas citās domās.

Lasi vēl – Kariņš: Par Eiropas Komisijas atvēlētajiem 200 miljoniem varētu finansēt arī žogu

Margaritis Šins
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks

“Stingru robežas pārvaldības sistēmu vajadzētu saprast kā kaut ko, kas nav dzeloņstiepļu žogs, akmeņi vai fiziska siena. Šī diskusija bieži tiek šādi vienkāršota. Stingra pārvaldības sistēma ir ekosistēma ar transportlīdzekļiem, tehnoloģiju, kamerām, reģionāliem vadības centriem. Lietām, ko var izmantot efektīvi.”

Latvijas iekšlietu ministre pauž gandarījumu par Briseles gatavību palīdzēt. Eiropas Komisijai jau nosūtīts saraksts ar lietām, kas mums būtu nepieciešamas robežas apsardzībai, piemēram, tehnika, aprīkojums un papildu telpas aizturēto ārzemnieku izmitināšanai. Sarakstā arī robežžogs, par kā finansēšanu diskusijas vēl turpināsies.

Marija Golubeva
iekšlietu ministre, “Attīstībai/PAR!”

“No sabiedrisko attiecību viedokļa tas neizskatās ļoti atraktīvi, īpaši Rietumu valstu vēlētāju acīs, ja Komisija uzreiz aizstāvētu fizisku barjeru finansēšanu, bet, no otras puses ļoti būtiski saprast, ka šodien nav tāda pati situācija kā 2015. gadā, kad bija Sīrijas karš un bēgļu krīze.”

Konkrēts finansējums katrai valstij un laiks, kad to varētu saņemt, pagaidām nav zināms.

0 Komentāru