Latvijā par 30 tūkstošiem hektāru sarukusi priežu meža platība

1 komentārs

Piecu gadu laikā Latvijā pieaugušas egļu un bērzu mežu platības, bet par vairāk nekā 30 tūkstošiem hektāru mūsu valstī sarukuši priežu meži.

Latvija ir zaļa valsts un pat pārspīlēti zaļa, saka Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta vadošais pētnieks Jurģis Jansons. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izcirsti 300 tūkstoši hektāru mežu, kas ir aptuveni viena simtā daļa viena gada laikā, secina pētnieki.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Jurģis Jansons, LVMI Silava direktors un vadošais pētnieks:

300 tūkstoši hektāru mežu, kas tiek nocirsti desmit gados, cilvēkam šķiet milzīgs, liels apjoms. Taču, no otras puses – tā ir viena simtā daļa gadā.

Kopš 2004. gada Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta pētnieki veikuši divus meža monitoringus un secinājuši, ka valstī koksnes resursu ir gana, un ir pat vērojams neliels, apmēram 9 – 10 tūkstošu hektāru ”zaļā zelta” platību pieaugums.

Patlaban mežainums Latvijā ir 56%, un apmēram puses no šīs teritorijas aizņem tieši meži.

Tikmēr vides eksperti uzsver, ka ”labsajūtā murrājot” par šķietamo zaļās valsts statusu, netiek pievērsta pietiekama uzmanība bioloģiskās daudzveidības jautājumam un netiek veikti atbilstoši pētījumi. Turklāt Latvija līdz ar biotopu direktīvu uzņēmusies daudzveidību saglabāt, pēdējā ziņojuma rezultāti 2013. gadā liecina par pretējo un valstij var draudēt sankcijas.

”86% no visa veida biotopiem – gan mežiem, purviem, gan zālājiem – Latvijā ir nelabvēlīgs stāvoklis, un meža biotopiem – tiem arī visiem sanāca nelabvēlīgs stāvoklis,” stāsta Viesturs Lārmanis, Latvijas Dabas fonda sugu un biotopu eksperts.

Skaties video!

TOP komentāri

  • Zinātnieks
    0 0 0

    Zinātnieks

    Precīzi un ja turpināsim izlases ciršu sistēmu, ko proponē ārvalstu finansētais Pasaules Dabas fonds, priežu meži turpinās samazināties. Priežu mežu var izveidot tikai pēc kailcirtes. To zināja Ulmaņlaikos un padomju laikos, bet tagad ārvalstu ietekmē sākam aizmirst. Apskatiet izlases cirtes kaut vai pie Engures - tur priede neatjaunojas, tās vietā nāk līki bērzi.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl