Latvija palielina pieteikumu Eiropas Savienības Atveseļošanas fondā

1 komentārs

Pamatīgas pārmaiņas piedzīvojis daudz kritizētais Latvijas plāns, kā tērēt ekonomikas atkopšanai paredzēto vairāk nekā pusotru miljardu Eiropas naudas, un nu jau iebildumi par to dzirdami mazāk, bet vēl priekšā spraigs ieceru saskaņošanas Briselē darbs, vēsta TV3 Ziņas.

Februāra sākumā Latvija iesniedza saskaņošanai Eiropas Komisijai tās Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, kas pēc būtības ir tāds, kā tēriņu dokuments, kur vēlamies investēt lielo Eiropas naudu, kas pieejama, lai tautsaimniecība atkopots pēc Covid-19 krīzes. Plāns saskārās ar lielu kritiku – gan tepat vietējā līmenī, gan no sociālajiem partneriem, gan Briselē.

Eiropā pamata iebildumi bija saistīti ar mūsu ambīciju trūkumu reformās, Latvijā – ka pārāk daudz naudas atvēlēta ministrijām caurumu lāpīšanai, nevis privātajam sektoram.

Kopš tā laika notikušas daudzas diskusijas, un plāns manāmi mainīts. 16. aprīlī par to valdība sprieda ar sociālajiem un sadarbības partneriem, iekams plāna pabeigšana “ieiet” finiša taisnē tuvākajās nedēļās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)

“Tā labā ziņa, ko es dzirdu, ir, ka mēs vairs vairs nerunājam tādās apaļās frāzēs, ka mums vajag celt valsti saulītē. Mēs visi tur, protams, gribam celt valsti. Mēs esam jau krietni sīkāk iekšā tabulās par konkrētām lietām.”

Starp Latvijas veiktajām izmaiņām ir pieteikuma kopsummas palielināšana par gandrīz 200 miljoniem – līdz 1,82 miljardiem eiro. Tāpat par 40% palielināts tiešais atbalsts komersantiem, vienlaikus tiem samazinot publisko pasūtījumu, celts finansējums sociālajai drošībai, kā arī klimata un digitālajiem mērķiem.

Vienlaikus no plāna izņemta pretrunīgi vērtētā iecere par biometāna ražošanas un izmantošanas attīstīšanu.

Kā akcentēja Finanšu ministrijā, Eiropas Komisija arī mudinot Latviju celt nodokļus, taču tas noteikti neesot atbalstāms.

Sociālie partneri, lai gan norāda uz vēlamiem uzlabojumiem, nu jau ir manāmi mazāk kritiski.

“Mums vajag kaut kā nonākt līdz tai kopbildei, kurā parādās arī tie jautājumi, ko mēs varam risināt ar Eiropas strukturālajiem fondiem, ar budžetu. Visu mēs šajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā neatradīsim,” norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Lai gan joprojām diskusijas par konkrētām iecerēm turpināsies, sociālo partneru atbalsts Atveseļošanas un noturības jeb ANM plānam ir krietni tuvāks nekā pirms diviem mēnešiem. Ar to vien gan nepietiks, savs vārds jāsaka arī Briselei.

“Tad būtu man pamatojums un vieta spiest Eiropas Komisijai, ka mēs panākam to ANM, kā mums tas ir vajadzīgs, nevis kā kāds no malas iedomājas, kā tas ir vajadzīgs,” skaidro valdības vadītājs.

Latvijai plāna gala versija jāiesniedz Eiropas Komisijā aprīļa beigās.