Latvijā pakāpeniski uzlabojas migrācijas dinamika – vairāk cilvēku atbrauc un mazāk izšķiras šo valsti pamest

4 komentāri
Latvijā pakāpeniski uzlabojas migrācijas dinamika – vairāk cilvēku atbrauc un mazāk izšķiras šo valsti pamest
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Pēc ilgāka laika šonedēļ beidzot tika saņemtas pozitīvas ziņas par migrācijas dinamiku Latvijā. Šīs tendences Latvijā, lai arī palēnām, bet tomēr uzlabojas. Mazāk cilvēku izvēlas mūsu valsti pamest, bet vairāk šeit ierodas vai atgriežas. Pētnieki gan lēš, ka kopējā demogrāfiskā aina tuvākajos gados vēl aizvien būs negatīva, jo dzimstības rādītāji arvien švaki.

Pagaidām dati vēl ir provizoriski, taču statistiķi lēš, ka aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs sarucis par 9000.

Jau otro gadu pēc kārtas sarūk dzimstības rādītāji. Taču patīkamāka aina paveras, raugoties migrācijas datus. Dinamika aizvien uzlabojas, vairāk cilvēku brauc uz Latviju un mazāk dodas prom.

“Pirmo gadu kopš krīzes pērn bija viens mēnesis, kad imigrācijas rādītājs bija lielāks nekā emigrācijas. Tie varbūt ir 300 cilvēku tikai un reģistrētie, bet tas tik un tā ir pozitīvi,” saka Centrālās statistikas pārvaldes demogrāfijas eksperte Sigita Šulca.

Vēl 2017. gadā migrācijas rezultātā Latvija zaudēja aptuveni 8000 cilvēku, taču pērn tie varētu būt bijuši trīs vai četri tūkstoši.

Vienlaikus gan jāpiebilst, ka runa nav tikai par Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs, kuri atgriežas mājās, bet arī par iebraucējiem no citām valstīm.

“SEB Bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis min: “Interese doties uz citām bagātākām valstīm darba nolūkos ir un saglabāsies. Latvijas iedzīvotāju aizplūde saglabāsies. Šie iebraucēji ir ne tie, kas aizbraukuši. Šie iebraucēji nāk vairumā gadījumu no Austrumiem.”

Savukārt demogrāfijas pētnieks Mihails Hazans skaidro, ka šādām migrācijas tendencēm pamatā ir ekonomiski apsvērumi. Atalgojuma paaugstinājums, arī psiholoģiskā barjera par vidējo algu tūkstoš eiro ir pārvarēta.

“Arī darbaspēka trūkums ir daudzās nozarēs, tāpēc cilvēkiem šeit vieglāk atrast darbu. Neapšaubāmi vairāk cilvēku sāk atgriezties vai domāt par atgriešanos un, iespējams, mazāk no tiem, kuri dzīvo šeit, plāno aizbraukt,” saka Hazans.

Vienlaikus Hazans uzsver – nav pamata ticēt, ka pagājušajā gadā šajā jomā notikušas radikālas pārmaiņas. Ikgadējas aptaujas apliecina, ka to cilvēku skaits, kuri būtu gatavi pārcelties uz kādu Rietumu vasti, saglabājas nemainīgs.

Pētnieks lēš, ka vismaz nākamo piecu gadu demogrāfijas rādītājs Latvijā nav gaidāms ar plusa zīmi.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl