Latvija no ārvalstīm gadā ieved tūkstošiem tonnu atkritumu

8 komentāri

Jūrmalas nelegālā atkritumu izgāztuve radījusi jautājumus, vai Latvija nav kļuvusi par ārvalstu atkritumu likvidācijas centru.

Izrādās, Latvijā ik gadu ieved desmitiem tūkstošus tonnu atkritumu, jo tas nepieciešams, lai nodrošinātu pašmāju uzņēmumu darbību, kam ar vietējiem atkritumu kalniem ir daudz par maz.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Latvijā lielākā daļa no ārzemēm ievesto atkritumu nonāk cementa rūpnīcā Brocēnos. Kā alternatīvais kurināmais, kas spēj aizvietot ogles un gāzi. Saķīpotie sadzīves un rūpniecisko atkritumu kalni slēgtajā noliktavā gan šobrīd nav lieli. Šobrīd rūpnīcai veic tehnisko apkopi. Ražošana ir apturēta. Tāpēc vajadzības pēc atkritumiem nav. Tomēr pirmās kravas pamazām sāk ierasties, ražošanas atsākšanas starta signālam tuvojoties.

Santa Kļava
“Cemex” Vides projektu nodaļas vadītāja

Labā ziņa tā, ja salīdzinām, ka no 2013. gada, kad Latvija spēja saražot kādus 8 %, tagad 25% vietējā apjoma, pamazām aug, bet nepietiekams. Mums jāsaprot, lai Latvijā varētu šāda veida kurināmo sagatavot, mums ir jāiemācās šķirot atkritumus, jo diez vai konteinerā, kur viss vienuviet samests, mēs iegūsim labu kurināmo.

Valsts vides dienestā (VVD) norāda, ka atkritumu pārrobežu sūtījumi nav nekas unikāls nedz pasaules, nedz Eiropas līmenī.

Atis Treijs
Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs

Faktiski atkritumu pārrobežu pārvadājumi ir cieši saistīti ar aprites ekonomiku. Jo saražotajiem materiāliem tirgū jāatrodas pēc iespējas ilgāk, līdz ar to samazinot gan atkritumu apjomu, gan saražoto materiālu apjomu. Līdz ar to materiāls neaiziet atkritumos, netiek apglabāts, bet tiek atgriezts ražošanā.

Pērn Latvijā tika ievesti aptuveni 200 tūkstoši tonnu atkritumu, ieskaitot no atkritumiem iegūto kurināmo. Tas ir tas apjoms, par ko VVD papīros ir atskaitījušies, un tas nebūt nenozīmējot, ka esam atkritumu lielvalsts. Taču Jūrmalas nodegusī nelegālā izgāztuve apliecina, ka arī nelegāli uz Latviju atkritumi spēj atceļot. Un tas radīja pamatotu satraukumu par ietekmi uz vidi. Taču Brocēnos uzsver, ka tur atkritumu sadedzināšana bīstamību nerada.

Santa Kļava
“Cemex” Vides projektu nodaļas vadītāja

Tās ir pavisam citas temperatūras, mūsu krāsnī ir 1500-2000 grādi, mums ir filtru sistēma, monitorings, tas ir kaut kas cits, to nevar salīdzināt. Dioksīni, furāni, par ko Jūrmalā satraucās, viņu veidošanās temperatūra cita – 200-400 grādi, mums pilnīgi cita temperatūra, un šo kaitīgo vielu veidošanās nav iespējama. Tās ir pilnīgi divas dažas lietas – tur tie bija atkritumi, pie mums kurināmais.

Cementa rūpnīca Brocēnos vien gadā importē vidēji 50 līdz 60 tūkstošus tonnu atkritumu.

Izmantojot alternatīvo kurināmo, rūpnīca kļūst videi krietni draudzīgāka, jo šādā kurināmā ir ļoti daudz biomasas no 40-60 %, ko sadedzinot samazina CO2 emisijas, kas ļauj neveidot siltumnīcas efektu.

TOP komentāri

  • Janis Rieksting
    +1 +1 0

    Janis Rieksting

    Nonāk bet tikai 25% no nepieciešamā kopējā daudzuma! Mūsu valstī atkritumus reti kurš šķiro, tā ir problēma!
  • Janis Jersovs
  • Денис Ктототам
    0 0 0

    Денис Ктототам

    Lielako dalu ieved no skandinavijas, un slicina baltijas jura, ja kads to nezinaja.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl