Latvijā nedabiski daudz mirst grūtnieces! Veselības inspekcija norāda uz ārstu atbildību

1 komentārs
Latvijā nedabiski daudz mirst grūtnieces! Veselības inspekcija norāda uz ārstu atbildību
LETA

Nav ne kara, ne epidēmiju, bet pagājušajā gadā Latvijā bojā gāja 12 sievietes-grūtnieces. Lai arī iemesli katrā gadījumā ir citi, Veselības inspekcija ir secinājusi, ka jārunā par ārstu nolaidību un atbildību.

Lai arī skaitlis ir šokējošs, detalizētāk par to, kas aiz tā slēpjas, ministrija un speciāli izveidotā Mātes mirstības analīzes grupa nevēlas runāt. Kad notiek izvērtējums, slimnīcu nosaukumi un pacientu vārdi tiekot speciāli aizklāti, lai nodrošinātu objektīvu analīzi. Tā nu sabiedrībai arī netiek skaidrots, vai sievietes mirušas lielajās Rīgas slimnīcās vai reģionos, vai vainīgi bijuši mediķi vai pašas mātes.

“Pateikt, ka tā slikta [slimnīca – red.], jo tur nomira, tas nav pareizi. Tāpēc arī analīze tiek veikta. Nav nolūks sodīt slimnīcu vai ārsti,” pauž veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Šo pozīciju speciāli sasauktajā preses konferencē ministrs, galvenā Latvijas ginekoloģe un Pasaules veselības organizācijas pārstāve atkārtoja vairākkārt. Tomēr cerētā skaidrība līdz ar to izpalika.

Trīs gadu laikā Latvijā dzemdībās bojā gājušas 20 sievietes. Šogad – vēl divas. Ar tādu rādītāju pret zemo dzimstības līmeni esam starp sliktākajiem rezultātiem pat Centrālāzijas valstu vidū, nemaz nerunājot par Eiropu.

“Pirmā reakcija daudzās valstīs ir – ja nomirst, noņem direktoru. Atlaiž visus no darba. Tas ir beidzies ar to, ka nav, kas strādā, neviens negrib parakstīties. Jābūt ļoti uzmanīgiem,” norādīja Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Gunta Lazdāne.

Katastrofālais speciālistu trūkums izcelts kā svarīgākais no elementiem. Algas dzemdību nodaļās ir tik zemas, ka ginekologi izvēlas labāk atalgoto privātpraksi bez nakts dežūrām. To Belēvičs sola risināt, nākamgad būtiski ceļot algas tieši dzemdību speciālistiem.

Taču tas cerētos rezultātus nedos, kamēr mātes nekļūs izglītotākas, bet sabiedrība – aktīvāka, norāda eksperti, kas analizē skumjo situāciju Latvijā.

“Nebūsim naivi, pusei ir aiz muguras sociālie faktori. Tās ir sievietes, kas nenonāk pie ginekologa. Tas ir sociālais dienests. Mums ir visiem kopā, ko darīt,” saka Dace Rezeberga, Mātes mirstības konfidenciālās analīzes grupas vadītāja.

Skeptiskāk situāciju tieši no medicīnas aprūpes kvalitātes viedokļa vērtē Veselības inspekcijā, kur nonāk pacientu sūdzības. Iestādes vadītāja savā ikdienā bieži saskaras ar gadījumiem, kuri pat viņu neatstāj vienaldzīgu. Tā, piemēram, Daugavpilī sievietes nāvē konstatēti tik lieli pārkāpumi, ka ģimenei tiks izmaksāta vairāk nekā 100 tūkstošus eiro liela kompensācija.

Veselības inspekcija nesen veikusi analīzi visos 19 dzemdniecības centros valstī un secinājusi, ka izpratne par kvalitātes standartiem ir stipri atšķirīga. Pēc gada kontrole tiks veikta atkārtoti. Ja līmenis nebūs nodrošināts, netiek izslēgta iespēja domāt par atsevišķu centru likvidēšanu.

Video

1 komentārs