Latvija neatsauksies ES aicinājumam pacelt kumulatīvos Covid-19 rādītājus

6 komentāri

Ceļojumu un tūrisma asociācijas, aviosabiedrības, dzelzceļa kompānijas un virkne citu Covid-19 skarto nozaru, kopumā 5000 uzņēmumu no Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā 20 dalībvalstīm vienojušās kopējā prasībā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai.

Tiek lūgts izbeigt piemērot pašizolācijas prasības pēc ieceļošanas, tos aizstājot ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Tepat Latvijā par sabiedrības veselību atbildīgie to sauc par milzu risku zaudēt šā brīža Covid-19 drošākās valsts statusu ES.

EK septembra sākumā un Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā aicināja visas dalībvalstis ieviest vienotus Covid-19 izplatības ierobežojumus. Tas atvieglotu cilvēku pārvietošanos pāri robežām bez prasības par pašizolāciju un atdzīvinātu tūrisma un avioindustriju. Tam gan ir tikai rekomendējošs, nevis regulas spēks, jo katra valsts individuāli ir tiesīga veidot savu veselības politiku. Un Latvijas pozīcija, kuru pārstāv Veselības ministrija (VM), šobrīd paliek nemainīga  – ES aicinājumam mainīt kumulatīvo saslimstības rādītāju no 16 uz 50 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju Latvija neatsauksies. Tik straujš lēciens varot būt Latvijai pārāk bīstams.

VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane norāda: “Tas radīs risku, ka šie saslimšanas gadījumi vēl vairāk tiek ievesti valstī. Tas radīs slogu mūsu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), kad situācija būtu jākontrolē un jāatrod kontaktpersonas. Kā arī, palielinoties slimnieku skaitam ārstniecības iestādēs, radīsies lielāks slogs veselības aprūpes sektoram.”

Citiem vārdiem, ja ES bagāto valstu veselības aprūpes sistēma spētu tik galā, tad Latvijas slimnīcās Covid-19 dēļ sāktos krīze. Arī ar veselības politikas lēmumu pieņemšanu nesaistītais sabiedrības veselības eksperts Ģirts Briģis neatbalsta ideju par ES vienotiem kumulatīvajiem saslimstības rādītājiem uz 100 000 iedzīvotāju pašizolācijas noteikšanai.

“Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas,” skaidro RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

VM neatbalsta arī otru EP ierosinājumu – saslimstības rādītājus skatīt nevis visas valsts ietvaros, bet gan pa atsevišķiem tās reģioniem. Bez prasības par pašizolāciju pēc atgriešanās tas pavērtu iespējas ceļot, piemēram, uz Spāniju un Grieķiju, jo saslimstības rādītājus tur tad dalītu pa salām. Arī Vāciju tad dalītu pa federatīvajām zemēm.

“Šo dalījumu reģionos mēs neatbalstām, jo tas ir jautājums par datu kvalitāti, iespēju datus objektīvi izvērtēt, analizēt. Nelielās valstīs, kur tie reģioni ir cieši saistīti, cilvēku plūsmas nav iespējams nodalīt. Tur situācija vienā reģionā būtiski ietekmē arī citus reģionus. Tas būtu grūti to nodalīt,” saka Feldmane.

Eksperti Latvijā arī neatbalsta ideju sekot Lietuvas un Igaunijas piemēram, kas nesen relaksējuši prasību par pašizolācijas ievērošanu. Ar Covid-19 saslimušo straujais kāpums kaimiņvalstīs tam esot klajš pierādījums. Latvijas pozīcija paliek nemainīga – neesot vērts riskēt ar visu sabiedrības veselību un valsts ekonomiku tikai, lai mazinātu triecienu dažām tautsaimniecības nozarēm.