“Latvija.lv” lietošana beidzas ar naudas sodu un apķīlātu automašīnu

5 komentāri

Tā kā viedtālrunis mūsu rokās ir kļuvis par “universālo kareivi”, kurā ir visa mūsu sociālā dzīve, fotogrāfijas, dokumenti un pat naudas maks, arī valsts mudina savus pakalpojumus izmantot elektroniski.

Gan jau ikvienam vismaz reizi dzīvē ir bijusi saskare ar vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu “Latvija.lv”. LNT Ziņu TOP10 rīcībā ir reāls stāsts, kas liek jautāt, – vai dzīvē viss ir tik skaisti, kā uz papīra, un vai digitālā Latvija patiesībā joprojām nav analoga, kurā svarīga papīru, zīmogu un parakstu kaudze? Raidījums šonedēļ pētīja, kāpēc “Latvija.lv” lietošana beidzas pavisam absurdi, – ar pamatīgu naudas sodu, apķīlātu automašīnu, draudiem bloķēt kontus bankās un ziņošanu darbavietai?

Pagājušā gada sākumā Diānas īpašumā nonāca mantota vasarnīca Saulkrastos. Tajā neviens nav deklarēts un arī nedzīvo, tāpēc ir jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Lai par īpašuma lietām saņemtu ziņas no Saulkrastu pašvaldības, tās darbinieki Diānai ieteica rakstīt iesniegumu, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu “Latvija.lv”. Iesniegumā vasarnīcas jaunā īpašniece norādīja, ka saziņai faktiski sasniedzama nevis deklarētajā, bet citā dzīvesvietā.

Visu iepriekšējo gadu no Saulkrastu domes Diāna faktiskās dzīvesvietas pastkastē saņēma dažādas vēstules, pēdējā saņemta šogad – par 300 eiro nodokļa maksājumu. Tas liecinājis, ka domei ir iespējas ar viņu sazināties. Tomēr kādā pavasara dienā Diāna saņēma zvanu no dzīvesbiedra, kurš Ceļu satiksmes drošības dienestā (CSDD) lūkoja auto nobraukumu un atklāja, ka spēkratam tiesu izpildītājs uzlicis liegumu. Liels bija šoks, pie tiesu izpildītāja uzzinot, ka 109 eiro lielu parādu prasa piedzīt Saulkrastu novada dome.

“Ja es divu dienu laikā nesamaksāju šo parādu, tā summa pieaug līdz 130 eiro, man var apķīlāt kontus un ziņot manai darba vietai,” LNT TOP10 stāstīja sašutusī Diāna.

No trešā sazvanītā Saulkrastu domes darbinieka izdevās noskaidrot, – nav noslēgts atkritumu izvešanas līgums, tāpēc domes Administratīvā komisija noteikusi sodu. Un tā kā Diāna neesot reaģējusi, komisija soda piedziņai vērsās pie tiesu izpildītāja. Administratīvajā komisijā Diānai skaidroja, ka viņa meklēta pēc deklarētās dzīvesvietas. Uz jautājumu, kāpēc nav ņemta vērā caur “Latvija.lv” sūtītā informācija par faktisko adresi, komisijā atbildējušas, ka viņiem nav tāds pienākums.

“Uz manu jautājumu, kāpēc pati dome ieteica rakstīt iesniegumu portālā “Latvija.lv”, viņiem nebija atbildes, citēja kodeksa pantus, kam nebija sakara ar manu jautājumu,” stāsta Diāna.

Viņa sodu samaksāja, līgumu noslēdza, tomēr joprojām nav skaidrs, kāpēc iedzīvotājus aicina izmantot “Latvija.lv” saziņai ar pašvaldību, ja tās struktūras tur sniegtos datus neņem vērā tu.

“Kā es varu būt droša, ka Saulkrastu domē nav vēl kāda struktūra, kuras saistības neesmu izpildījusi?” Jautā Diāna, turklāt piebilstot, ka arī deklarētajā adresē vēstule no Saulkrastu administratīvās komisijas nav saņemtas, bija vien ziņas no tiesu izpildītāja.

Skaidrojot situāciju, pašvaldības priekšsēdētājs vispirms uzsvēra, ka domei ir milzīgas problēmas atkritumu saimniecībā.

“Ārkārtīgi daudz mājas, no kurām daļa tiek apdzīvotas visu gadu, daļa sezonāli, tāpēc pieņemti saistošie noteikumi obligāti noslēgt līgumu par atkritumu izvešanu,” norāda Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA).

Līgumu esamību kontrolē pašvaldības policija. Ja līgums nav noslēgts, tā sastāda administratīvo aktu, tas nonāk administratīvajā komisijā, kas sāk administratīvo lietu un par to informāciju nosūta pārkāpējam atkal jau uz deklarēto dzīvesvietas adresi, jo tā noteikts administratīvo pārkāpumu kodeksā un paziņošanas likumā. Vai uz deklarācijā norādīto papildu adresi, bet Diāna pērn šo adresi šādā veidā vēl nebija norādījusi, adrese bija zināma konkrētai pašvaldības struktūrai.

Administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas un realizētas skrupulozi, saskaņā ar likumu. Pēc aicinājuma personai, kas nav noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu, sakārtot lietas esot diezgan ilgs gaidīšanas laiks, līdz jau atkal uz deklarēto adresi tiek sūtīti brīdinājumi par soda piespiedu izpildi un tikai tad, kad persona nereaģē, tiek sperts galējais solis.

Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Kristīne Neimane norāda: “Mēs rakstām pat divus brīdinājumus vai arī gaidām ne tikai to mēnesi, bet ilgāku laiku. Tas ir tādu nolūku, ka cilvēkiem var būt visādi atvainojoši iemesli, kas nebūt nenozīmē, ka persona ir ļaunprātīga, bet vienkārši var nebūt uz vietas, varbūt strādā vai izbraukusi, vai ceļojumā, vai saslimusi. Nosūtīšanu tiesu izpildītājam uz piespiedu izpildi piemērojam kādus trīs līdz četrus mēnešus noteikti.”

Uz secinājumu, ka komisija nepraktizē izrādīt interesi citās pašvaldības struktūrās par citiem kontaktiem, Administratīvās komisijas vadītāja uzsver, – ja nav atpakaļ atmestas vēstules, nav mehānisma, kā var konstatēt – persona ir vai nav sasniedzama savā deklarētajā dzīvesvietā, proti, tā pieņem, ka cilvēks pilda likumā prasīto būt sasniedzams deklarētajā dzīves vietā. Bet starp pašvaldības struktūrām nenotiek datu apmaiņa, jo tie ir pilnīgi citi procesi.

Neimane: Man ir mans administratīvo pārkāpumu process, kur es nemeklēšu nevienu personu, ja viņa, ja es redzu, ka izpildītas likuma prasības. Neviens jau nepildīs šīs personas vietā viņas lietas.

LNT TOP10: Persona domāja, ka viņa ir izpildījusi savu pienākumu un padalījusies pašvaldībā ar šo informāciju.

Neimane: “Es saprotu, kur ir šī problēma vai šis uzskats, bet ir jāsaprot, ka vadīsies pēc šīs deklarētās adreses. Arī visa lietvedība notiks pēc deklarētās adreses…

Tiesu izpildītājs ir galējā institūcija valstī, kas piedzen parādus, bet, – meklējot cilvēku, lai brīdinātu, arī vadās tikai pēc deklarētās vai tur pat sistēmā uzrādītās papildu adreses.

Zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore norāda: “Tiesu izpildītājam jādara savs darbs, pārējām institūcijām jādara savs darbs, jo esam tā galējā institūcija, kas vispār kaut ko dara, esam tie sliktie, kuri sāk pieprasīt beidzot to naudas sodu, bet līdz tiesu izpildītājam ir jau noteikts laika periods, – tas nav ne nedēļu, ne divas, pat ne mēnesis, ne divi.”

Meklēt vai uzzināt telefona numurus liedzot datu aizsardzības regula. Bet piedziņas lietās saziņai tiekot izmantoti arī citi saziņas kanāli, piemēram, telefona numuri, ja tie uzrādīti atsūtītās lietas materiālos.

Pieredzējušais tiesu izpildītājs atklāja, ka praksē vairumā pašvaldību sūtītās lietas ir par nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu, ir arī administratīvo komisiju vai pašvaldības policijas lēmumi uzlikt naudas sodu. Vienlaikus viņš apliecina, – daudzi sākumā pat nezina, ka noteikts sods, un sākta tā piedziņa. “Viņi informāciju saņem no tiesu izpildītāja,” norāda Spore.

Tikmēr pašvaldības vadītājs respektē Administratīvās komisijas praksi neinteresēties citā pašvaldības struktūrā par iespēju pa citiem kanāliem sazināties ar personu. Arī viņš pieminēja administratīvās komisijas gana lielo slodzi. Un vēl, – lai arī ar domes lēmumu izveidota, no pašvaldības budžeta, tātad arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, finansēta, Administratīvā komisija esot pilnīgi neatkarīga.

“Administratīvās komisijas darbinieks nav pašvaldības darbinieks. Turklāt, personas adrese ir sensitīvi dati, pakļaujas datu aizsardzībai un nebūtu sūtāmi citai pašvaldības struktūrai,” pauž Līcis.

Izvērtējot situāciju, nolemts turpmāk klientiem neieteikt caur “Latvija.lv” rakstīt iesniegumus kādai pašvaldības struktūrai, bet gan iedzīvotāju reģistrā datos pie deklarētās dzīvesvietas norādīt papildu adresi, kurā personu var sasniegt.

Normunds Līcis
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs (LRA)

Nedomāju, ka te būtu jāmeklē vainīgais, vienmēr jāmeklē veidi, kā uzlabot komunikāciju starp iestādēm un iedzīvotājiem. Domāju, no pašvaldības puses varētu ieteikt savu dzīvesvietu nepopularizēt un nesūtīt e-pastā. Bet, ja klientu centrā grib to paziņot, es domāju, mūsu darbinieks ieteiks izmantot šo te deklarēšanās iespēju un tur savu dzīvesvietu norādīt papildus.

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīst, – pašvaldības struktūras varēja apmainīties ar personas uzrādīto faktisko dzīves vietas adresi, tas nav pienākums, bet tā būtu laba prakse.

Rinalds Muciņš
VARAM valsts sekretārs

Tā būtu labā prakse, tāda pienākuma nav, jo pienākums ir arī pašai personai deklarēt savu dzīvesvietu pirmkārt tur, kur faktiski sasniedzama, vai – ja viņa tur uz kādu laiku sasniedzama, deklarēt papildu dzīvesvietu. tad šāda cilvēciskā faktora kļūdu nenotiktu. Labā prakse, protams, būtu šādu informāciju pašvaldības iekšienē dalīties. Vienas pašvaldības ietvaros, ja tas notiek, tad šādu informāciju var.

Arī Personas datu aizsardzības speciālists secina, ka datu regula te noteikti nebūtu arguments, un viņš neredz problēmu, kāpēc struktūras nevarētu apmainīties ar personas sniegtajiem datiem.

“Datu regula liek sargāt datus un viņus izmantot atbilstoši mērķiem. Pašvaldības struktūras, lai arī viņām ir savas nodalītās funkcijas, bet tomēr pašvaldība ir viena iestāde un viņi savstarpēji noteikti var apmainīties ar datiem. Pat regula paredz, ka var pat mainīt tos ievākšanas mērķus, ja viņi saderīgi, ja nepieciešami un īpaši, ja viņi ir labvēlīgi,” norāda Fizisko personu datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis Ivo Krievs.

Tātad datus drīkst prasīt, ja tam ir pamatojums. Eksperts kā iemeslu šādām situāciju min arī to, ka regula ir salīdzinoši jauna. Tiesa, papildu problēmas regulas ieviešanā rada valsts sektorā klibojošā attieksme.

“Viņiem liekas, ka uz viņiem tas tā lielā daļā neattiecas. Praksē redzot apkārt, liekas – daudziem nav tie speciālisti vispār pieņemti, daudziem strādā uz mazāk slodzēm,” pauž Krievs.

Turklāt pašvaldību darbībā novērtos, ka tās nedarīs to, ko var nedarīt. “Uzņēmumi varbūt biznesu vienmēr tur kā tādu ļoti nozīmīgu, jo citādi viņi nespētu eksistēt. Atkal pašvaldībai, – nu viņi saka, nu varbūt es varu atturēties vairāk gadījumos, kad uzņēmums nespēs atturēties un meklēs risinājumu. Tāpēc var tiek, tas tiešām pārvaldības jautājums, ka pašvaldībām noteikti jāatceras,- pamata funkcija tomēr ir pildīt savus valstij noteiktos pienākums,” bilst Krievs.

Lai iedzīvotājiem nebūtu problēmu sazināties ar valsts iestādēm un pildīt pienākumu paziņot adresi, pēc kuras esi sasniedzams, Ministrijas valsts sekretārs atgādina – jau kādu brīdi ir pieejama oficiālā digitālā pastkaste saziņai ar valsti. Uz e-adresi valsts vai pašvaldībai ir pienākums sūtīt visu informāciju.

“Nenotiek tās kļūdas, ka nenodod iekšēji kādu informāciju no struktūrvienības otrai struktūrvienībai, kur kaut kas nenostrādā. Šādā gadījumā visa informācija, kas nāk no valsts, no publiskas personas, nonāk šajā e-adresē un personai viņa pieejama vienuviet elektroniskā vidē,” skaidro Muciņš.

E-adrese nav atkarīga no personas fiziskās atrašanās vietas, to var aplūkot, atrodoties pat citā kontinentā. Digitālās pastkastes obligāto lietotāju pulks ir plašs, bet jāņem vērā, ka prasība, piemēram, uz tiesu izpildītājiem attieksies no nākamā gada.