Latvijā izveidota invazīvo dzīvnieku un augu sugu sabiedrisko novērojumu vietne

0 Komentāru

Ņemot vērā, ka pašlaik cilvēki daudz vairāk laika pavada dabā, eksperti aicina iedzīvotājus apvienot patīkamo ar lietderīgo – ziņot par dabā sastaptajām invazīvajām dzīvnieku un augu sugām, kam radīta sava vietne internetā, vēsta “900 sekundes”.

Šāda sabiedrībai pieejama novērojumu iegūšanas vietne ir izveidota pirmo reizi. Tās mērķis ir iegūt informāciju par invazīvām sugām pēc iespējas ātrāk, kamēr tās vēl nav paspējušas izplatīties un tās var ātri izskaust.

“Vai tas ir jādara visur? Vai tas būtu jādara, ja suga ārkārtīgi plaši, varbūt būs tikai tādās stratēģiski nozīmīgās vietās, piemēram, tur, kur koncentrējas daudz īpaši aizsargājamu dabas vērtību… Kura un cik daudz ir jādara? Tas ir līdzīgi, kā aiziet pie ārsta – viņš sākumā mums mēra analīzes, spiedienu, tad jau pieņem lēmumu,” pauda projekta “LIFE-IP LatViaNature” Invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska.

Pie daudzām invazīvām sugām esam jau pieraduši. Piemēram, tas pats Sosnovska latvānis vai krokainā roze. Visi ienācēju apraksti ir pieejami vietnē. Bet interesenti ir aicināti atzīmēt savus novērojumu kartē un aizpildīt nelielu anketu.

Pašlaik sāk ziedēt ošlapu kļava. Šis koks ir plaši sastopams Latvijā un parasti aug pie upēm. Vienu no eksemplāriem “900 sekundes”atrada tieši pretī televīzijas tornim.

Invazīviem augiem ir raksturīgs, ka tie veido ļoti monolītas plantācijas. Piemēram, Kanādas zeltgalvīte vasarā, kad daudzas pļavas Latvijā kļūst dzeltenas. Savukārt invazīvie dzīvnieki izjauc barības ķēdi. Par vienu no lielākiem biediem šobrīd tiek uzskatīts Spānijas kailgliemezis, kas strauji vairojas un ir neiedomājami rijīgs. Viens kailgliemezis sezonas laikā var izdēt 500 olas un nodara lielu skādi, piemēram, dārzos. Eksperti uzskata, ka arī šogad Spānijas kailgliemeži ir pārziemojuši visnotaļ labi.

“Zeme nebija sasalusi. Jo gliemezis jau ielien zemes porās, komposta kaudzē, pagrabos. Baidos, ka šī ziema īpašo viņiem nepatraucēja. To mēs redzēsim drīz,” atzīst projekta “LIFE-IP LatViaNature” Invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska.

Vēl viena labi pazīstama suga – jenotsuņi. Tie Latvijā jau ir tik sen, ka ir pat iekļāvušies barības ķēdē. Ko nevar teikt par signālvēzi vai tādu zivi, kā, piemēram, rotans.

projekta “LIFE-IP LatViaNature” invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska.

“Daudzas invazīvās sugas ierobežo klimata apstākļi. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, kļūst siltāks, pārziemot ir vieglāk. Un mums ir jābūt gataviem tam, ka būs sugas, kuras no dienvidiem lēnām virzīsies uz augšu.”

Pašlaik pastāv risks, ka Latvijā varētu iedzīvoties arī jenots, kas atšķirībā no jenotsuņa arī kāpelē pa kokiem, postot putnu ligzdas. Jau ir saņemtas neoficiālas ziņas, ka pagājušajā gadā beigts jenots tika atrasts uz kāda ceļa Lietuvā.

Lai iesniegtu novērojumu, attiecīgajā vietnē jāatzīmē invazīvās sugas atradnes precīza atrašanās vieta kartē, tā jānofotografē un anketā jāaizpilda daži datu lauki. Iesniegtos novērojumus izskata un iespēju robežās pārbauda Dabas aizsardzības pārvaldes sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus. Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē ”Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

0 Komentāru