Latvijā itin nesokas ar invalīdu nodarbināšanu

Pievienot komentāru

Cilvēki ar garīgiem traucējumiem un invaliditāti arvien nopietnāk tiek uzlūkoti kā potenciāls darbaspēks uzņēmumos, tā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK). Tai pat laikā darba devēji ideju par invalīdu nodarbinātības kvotu ieviešanu neatbalsta.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji, kuri iepriekš solījuši kvotu ieviešanu, atzīst, ka piespiest ņemt darbā kādu personu nav viņu spēkos.

Kērlings ratiņkrēslā vai kāds cits aktīvs sporta veids – cilvēki ar invaliditāti daudzkārt sevi parādījuši kā spējīgu, ambiciozu un aktīvu sabiedrības daļu. Taču iztiku sev bieži vien viņi nevar nopelnīt, jo vienkārši netiek pieņemti darbā. Invalīdu apvienības “Aperions” pārstāve Irina Parhomenko norāda, ka ir cilvēki, kuri vīlušies tik bieži, ka zaudējuši ticību pārmaiņām.

Pirms vairāk nekā gada bija iecerēts mainīt šo bezcerīgo situāciju, ieviešot invalīdu nodarbinātības kvotas. LM plānoja, ka, ieviešot obligātu darba vietu skaitu invalīdiem pašvaldības un valsts iestādēs, tiktu rādīts labs piemērs privātuzņēmumiem.

”Apeirons” priekšsēdētājs Ivars Balodis gan norāda, ka iecere nodarbināt vairāk cilvēku ar invaliditāti nav izdevusies. Ne tikai darba vietas nav radītas, nav arī veiktas izmaiņas Darba likumā, kas nepieciešamas, lai veicinātu invalīdu nodarbinātību.

LM norāda, ka viņi neko daudz nevar iesākt, ja invalīdu organizācijām pašām nav vienotas nostājas, vēl arī darba devēji invalīdu nodarbināšanas kvotu ieviešanu neatbalsta. “Mēs varam izteikt tikai cerību, ka partneri varētu vienoties un aiznest grozījumus līdz Saeimai,” piebilst LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

LDDK norāda, ka uzņēmēji nevar pildīt valsts un pašvaldības sociālās funkcijas. LDDK jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis piemetina, ka invalīdu darba vietu kvotu ieviešana būtu uzspiesta un neefektīvs risinājums, kas nolemts izgāzties. “Mēs uzskatām, ka daudz efektīvāk par kvotām būtu attīstīt un pilnveidot subsīdiju sistēmu, kad, piemēram, darba devējam valsts palīdz finansiāli aprīkot, pielāgot darba vietas.”

Sniedzot atbalstu uzņēmējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, darba tirgus pats noregulētos un valsts iestādēm nebūtu jātērē spēki invalīdu nodarbināšanas administrēšanai. Ņemot vērā, ka arvien biežāk tiek izjusts darba roku trūkums, tad, neskatoties uz darba likumdošanas nepilnībām, jau tagad uzņēmumi sāk nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti un garīgiem traucējumiem.

LDDK ne tikai neatbalsta kvotu ieviešanu, bet arī uzskata, ka “parastās” slimību lapas nevar attiecināt uz cilvēkiem ar invaliditāti. Cilvēki ar īpašām vajadzībām krietni biežāk slimojot, tāpēc viņiem slimību lapā ir jāsamazina tagadējās pirmās 10 darba devēja apmaksātās slimības dienas.

Liels šķērslis invalīdu nodarbināšanā ir sākotnēji labi domātas izmaiņas darba likumdošanā. Saskaņā ar 109. Darba likuma pantu invalīdu ir ļoti grūti atbrīvot no darba, taču tieši šī norma biedē daudzus uzņēmējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.