19 komentāri

Par spīti tam, ka valstī šobrīd 83 tūkstoši iedzīvotāju oficiāli ir bez darba, arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi strādāt lauksaimniecībā. Šā iemesla dēļ daudzi lauksaimnieki šogad sezonas darbiem būs spiesti ievest strādniekus no citām valstīm.

Jūlija beigās, lai no 40 hektāru plašā lielogu melleņu lauka ievāktu ražu, būs vajadzīgs vairāk nekā 200 darba roku. Jau pērn lielogu melleņu audzētāja Māra Rudzāte algoja strādniekus no Ukrainas, jo uz vietas tos gandrīz neiespējami atrast, un darīs to arī šogad, turklāt šogad viesstrādnieku skaits būs krietni lielāks nekā pērn.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Foto

Valsts nodarbinātības aģentūrā norāda, ka bezdarbnieki labprātāk interesējas par ilglaicīgākām vakancēm, un lauksaimniecība darba meklētāju vidū esot viena no nepopulārākajām nozarēm.

Lai strādātu lauksaimniecībā, uz Latviju visbiežāk brauc cilvēki no Ukrainas. Turklāt lielogu melleņu audzētāja Māra Rudzāte ar ukraiņu viesstrādnieku darba kvalitāti ir daudz apmierinātāka nekā ar vietējo sniegumu.

Grūtības atrast darbiniekus nozarēs, kur tos gaida fiziski smags un dažkārt pat netīrs darbs, nav tikai Latvijas, bet zināmā mērā visas pasaules tendence. Tomēr Latvijā šo problēmu vēl vairāk padziļina fakts, ka daudzi no tiem, kuri varētu vakances aizpildīt, ir emigrējuši un šos darbus veic, piemēram, Īrijā vai Lielbritānijā.

Celt nozares prestižu, organizēt skolēnu vasaras nodarbinātību un darbiniekiem piedāvāt samērīgu samaksu – tie ir risinājumi, ko lauksaimniekiem piedāvā aģentūrā. Tikmēr Māra šogad plāno melleņu laukā nodarbināt divreiz vairāk viesstrādnieku nekā pērn.

Viņa arī uzskata, ka trūkstošo darba roku problēma jāsāk risināt valsts līmenī. Citādi pēc piecpadsmit melleņu audzēšanas gadiem būšot krūmi jārok ārā un jāaudzē dzērvenes, ko varot novākt ar speciālu ierīci. Jau pērn liela daļa melleņu ražas esot palikusi uz lauka nenovākta.

Video

TOP komentāri

  • līga
    +11 +11 0

    līga

    Ja laicīgi un maksās adekvātu algu par padarīto darbu,tad būs arī strādāt gribētāji lauksaimniecībā.
  • inev
    +8 +8 0

    inev

    grib,lai par 2 eiro stundaa straadaa to elles darbu-un veel saliidzina-ar Iiriju un UK -paskaties cik tur par to maksaa-varbuut tad nevajadzees ievest straadniekus....
  • Lola
    +7 +7 0

    Lola

    Jā, tur jau sākas tā problēma,ka maksā maz un tikai sezonas darbs. Ko , lai ziemu , tad dara. Tādēļ arī visi cenšas strādāt patstāvīgu darbu.Iebraukušie, tie var strādāt, jo viņi šeit nedzīvo patstāvīgi. Nostrādā un prom uz savām mājām.
    Ir, kur saimnieki maksā labu naudu, bet , tad tur arī izdzen kā vergus, bet arī bēda- bez papīriem! Vēlāk nav ne pensijas stāža ne arī nauda dzīvošanai. Ja esi sabeidzis muguru, tad vispār traki.
    To,ka lielākā daļa cilvēku pie saimniekiem strādā bez papīriem, valdībai ļoti labi zināms. Viņu radu saimniecībās arī tas notiek. Nekas netiek risināts, jo mums visur pilns ar blēžiem.
    Jā, un ne visi , kas laukos strādā ir dzērāji. Ir cilvēki, kuriem nav citas izejas.Nabadzība, kura spiež iet vergot kaut pa nieka samaksu. Saimnieki to redz un , tad arī izmanto , cik var. Zin, ka citas izejas šim cilvēkam nav.Vai tā ir normāla attieksme?Tad vēl grib,lai nāk pie viņiem strādāt!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl