Latvija ir vienīgā valsts ES bez savas mātes piena bankas

7 komentāri

Tos pārdzīvojumus, kad priekšlaikus piedzimis bērns, mātei piena nav un nav arī labākās alternatīvas – citas mātes ziedota piena – spēj iztēloties tikai vecāki, kuri šo rūgto pieredzi izdzīvojuši uz savas ādas, Latvija palikusi vienīgā valsts Eiropā bez savas mātes piena bankas un no ziedotājiem atkarīgs tas, cik drīz arī Latvijā beidzot varētu tikt izveidota ,ātes piena banka, vēsta TV3 Ziņas.

Tuvojoties Bērnu aizsardzības dienai, var atskatīties uz fonda 20 gados paveikto un uzstādīt jaunus mērķus. Tuvākais sapnis ir mātes piena banka arī Latvijā.

Aiva ar īpašo sedziņu apsedz savu jaunāko no dēliņiem – Gustavu. Puisēns pasaulē nāca 24. grūtniecības nedēļā. Tik smalks un trausls, ka bail pieskarties.

Šoks un pārdzīvojumi milzīgi, turklāt Aivai šī elle bija jāizdzīvo jau otro reizi. Arī vecākais brālis Jēkabs stipri pasteidzās – dzemdības sākās 25. nedēļā. Un iemeslu ne vienā, ne otrā gadījumā ārsti precīzi nespēja noteikt, vien izteica versiju – infekcija.

“No sākuma bija pilnīgs šoks. Tu, meitenīt, dzemdēsi. Es vispār nesapratu, kā var dzemdēt tik ātri. Vai mazais izdzīvos. Ka Latvijā izglābj bērnus. Tas likās neticami,” stāsta divu bērnu māmiņa Aiva Aumale.

Viņa atminas: “Ar pirmo bērniņu bija daudz piena, pat lēju ārā, blakus mammas cīnījās par katru pilīti. Bet ar Gustavu stress bija tik liels, ka piens pazuda. Tad novērtēju vienu pilīti, zelta vērtē.. Kā vitamīna trieciendeva, jo bērniņš nav gatavs maisījumiem, vajag tikai pieniņu. Es zinu, ka ir ģimenes, kur māsas palīdz izbarot māsas bērniņu,” viņa atminas grūto laiku.

Diemžēl šī ir viena no tām reizēm, kad atkal jāsaka – Latvija palikusi pēdējā. Pēdējie Eiropas Savienībā bez savas mātes piena bankas. Palīdzības pašiem mazākajiem, priekšlaikus dzimušajiem, kuru svars nereti nesasniedz pat cukura paciņas apmērus. Tagad jau droši varam prognozēt, ka piena banka Latvijā būs, bet kā bieži šādos gadījumos – atkal par ziedotāju līdzekļiem.

Aiva rāda uz saviem sirmajiem matiem un nosmaida, ka tas droši vien pasakot visu.

Abu bērnu dzīves pirmie mēneši aizritēja inkubatorā, mammai guļot citā palātā un vien noteiktos laikos mazuli apciemojot. Turklāt pandēmija nozīmēja, ka Aiva pat nedrīkstēja satikt savu vecāko bērnu. Gustavs pasaulē nāca 12. oktobrī, bet no slimnīcas abus izlaida četrus mēnešus vēlāk – 1. februārī.

“Tētim paveicās vienu reizi intensīvajā ieraudzīt, un jau nākamajās dienā visu slēdza ciet… Liels palīgs ir pārējās mammas, bet, kad gāju prom, arī pulcēties virtuvē aizliedza. Viens pats sēdi ar savām bēdām,” viņa atceras pandēmijas ieviestās korekcijas.

“Es gribētu trešo [bērnu], bet vairs riskēt nevaru.. tad šajā gadījumā nē,” nosaka Aiva.

Pastaigājoties ar dēliņu Kārli un ģimenes mīluli Rafiku sestdienas rītā sastopam Bērnu slimnīcas fonda vadītāju. 1.jūnijā Bērnu slimnīcas fonds svinēs 20 gadu pastāvēšanu, un gandarījums esot liels. No “Eņģeļu dienas” un “Labestības dienas” ziedojumiem līdz vecāku mājai un bibliotēkai Bērnu slimnīcā un dažādām medicīniskām iekārtām, lai bērnu atlabšanu veicinātu.

“Bērnu slimnīcas fondā, skatoties uz darbiem, pārņem aizkustinājums un pateicības katram, kurš palīdzējis.. Cilvēki bijuši tūkstošiem. Prātam nav aptverams. Milzīgs ieguldījums. Lietas, kas sarūpētas pirms 10,20 gadiem.. joprojām kalpo!” stāsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Tāds projekts tagad ir piena banka, kuras izveidei nepieciešami 150 000 eiro. Par šo naudu jāsagādā laboratorijas iekārtas piena analizēšanai, pasterizētājs, saldētavas, aukstumsomas transportēšanai, trauki piena uzlabgāšanai – pavisam 15 dažādas iekārtas. Valsts apņēmusies piena banku pēc tam uzturēt – arī tas nav lēti, 76 000 gadā. Bet ieguvums – neatsverams. Izglābta bērnu veselība, pat dzīvība.

Ik gadu Latvijā priekšlaikus piedzimst līdz 160 mazuļiem.

“Ar meitenēm, ko gulēju, teicu – liels cilvēks, puika, runā pretī, skraida. Tas, ka priekšlaikus, nenozīmē, ka būs komplikācijas,” viņa saka.

7 komentāri