2 komentāri

Rosina veikt grozījumus Satversmē un Latviju tajā definēt kā ekoloģiski veselīgu valsti. Ar šādu iniciatīvu nākuši klajā Lielās Talkas organizatori kopā ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Viņi aicina Satversmes 1. pantu papildināt ar vārdu “zaļš”. Idejas autori arī uzsver, ka viņi nepārstāvot nevienas partijas intereses un vēlēšanās nestartēšot.

Visi līdzšinējie centieni fundamentāli pārveidot tautsaimniecību videi draudzīgāku ir izgāzušies, piemēram, biznesmeņu spiediena dēļ uz politiķiem, tāpēc esot vajadzīga visus kontrolējoša pātaga – Satversme. Tā saka pamatlikuma grozījumu iniciatīvas autori, cerot – līdzko Satversmes pats pirmais pants noteiks Latviju kā zaļu republiku – visiem būs pienākums straujāk atteikties no fosilajiem kurināmajiem, mainīt atkritumu apsaimniekošanu, bet lauksaimnieki būtu spiesti mazināt ķimikāliju lietošanu.

Vita Jaunzeme
Satversmes grozīšanas iniciatore

Ja [Satversmes] pirmajā pantā ir rakstīts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, tad, piesienoties vārdam neatkarīga, mēs esam absolūti un totāli atkarīgi no tīra gaisa, tīra ūdens un veselīgas pārtikas. Līdz ar to mēs esam atkarīgi. Kāpēc lai mēs mūsu pamatdokumentā nenostiprinātu šo cieņu pret dabu, no kuras mēs esam atkarīgi, un, lai nebūtu šie provokatoriskie jautājumi – kā jūs uzdrošināties.

Diena, kad beigsies nafta un dabasgāze, pienākšot drīz, un Latvijai jau šobrīd esot savlaicīgi jāievieš pašas jaunākās tehnoloģijas kā alternatīva. Eiropas Savienība piedāvā miljoniem eiro fondu naudas, bet Latvija to pagaidām izliekas neprotam apgūt.

 

Inese Vaidere
Eiropas Parlamenta deputāte, ”Vienotība”

Vai mēs tiešām nevaram TEC pārveidot no dabasgāzes, no fosilajiem kurināmajiem uz videi draudzīgiem kurināmajiem. Mēs to varam, to saka speciālisti, bet pagaidām trūkst politiskās gribas vai arī sponsori liedz to darīt. Arī pāreja uz mašīnām darbināmām ar ūdeņradi ar biogāzi.

Satversmes grozījumi palīdzētu uzlabot arī sabiedrības veselību, jo nozares tiktu spiestas samazināt ķimikāliju un ķīmisko vielu lietošanu.

 

Ilze Aizsilniece
ģimenes ārste

Mūsu jaunajām māmiņām pienā ir dioksīni diezgan augstā koncentrācijā, bet ir vēl citas 800 ķīmiskas vielas, kas var ļoti ietekmēt cilvēku veselību, izraisot gan audzējus, gan alerģiskas slimības un citas auto imūnās saslimšanas.

Satversmes grozījumu iniciatori apzinās, ka varētu nesavākt divas trešdaļas Saeimas deputātu atbalstu izmaiņu veikšanai. Tiek pieļauts, ka zemnieki izrādīs pretestību, jo viņiem tas nozīmētu naudas ieguldīšanu lauksaimnieciskās tehnoloģijas nomaiņā.

 

Pēteris Apinis
Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Tas, kas mani satrauc, ir tas, ka Latvijā mēs uz vienu cilvēku gadā iztērējam apmēram 200 kilogramu minerālmēslu. Iedomājieties, katram tas nozīmē divus milzu maisus lielākus par sevi, ko uzberam uz zemītes, bet ieberam arī ezerā, aizlaižam pa gruntsūdeņiem.

Pirmdien sākās sabiedrības aptauja, kad atbalstu Satversmes grozīšanai var izteikt ar nobalsošanu sociālajā tīklā “Facebook”. Lai arī tas jau nosaukts par Zaļo referendumu, tam nebūs juridiska tautas balsojuma spēka. Tas būšot vien kā signāls politiķiem, ka sabiedrībā ir atbalsts. Juristi pagaidām skeptiski skatās uz vārda ”zaļš” iekļaušanu Satversmes tekstā, jo teorētiski to varētu pat tulkot kā nepieciešamību nokrāsot mājas zaļā krāsā.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl