Latvijā ik gadu notiek aptuveni 250 līdz 300 plānotu mājdzemdību 

4 komentāri

Mātes nāve plānotu mājdzemdību laikā šonedēļ raisījusi diskusiju par riskiem laist bērnu pasaulē ārpus slimnīcas.

Veselības centrs “Stārķa ligzda”, kura uzraudzībā māte mirusi, jau gadiem piedāvā mājdzemdību pakalpojumus un uzskata, ka dzemdēt ārpus stacionāra ir droši. Savukārt Rīgas Dzemdību namā saka- risku, dzemdējot ārpus stacionāra ir daudz, un katrai mātei tie rūpīgi jāizvērtē.

Traģiskās dzemdības, kurās jūlija nogalē Jelgavas pusē mira kāda māte bija plānotas mājdzemdības. Tas nozīmē, ka tajās piedalījās arī profesionālas vecmātes. Notikušais gan kļuvis par pamatu diskusijai, – vai sievieti būtu bijis iespējams glābt, ja dzemdības notiktu nevis mājās, bet gan slimnīcā.

Pēdējos gados Latvijā mirstības rādītājs starp dzemdētājām bijis viļnveidīgs. Dzemdību vai pēcdzemdību laikā ik gadu mirst no vienas līdz pat 12 mātēm, kā tas bijis 2015. gadā.

Jelgavas mājdzemdības notika veselības centra “Stārķa ligzda” uzraudzībā. Centrs jau 15 gadus piedāvā bērnu laist pasaulē ārpus slimnīcu telpām.

“Plānotās ārpusstacionāra dzemdībās šis ir pirmais gadījums,” tā uzsver “Stārķa Ligzdas” valdes loceklis Reinis Ceplis, norādot, ka dzemdēt ārpus mājās speciālistu uzraudzībā ir droši.

Plānotas mājdzemdības kopš 2006. gada regulē Ministru kabineta noteikumi, kuros sīki aprakstīts, kādos gadījumos, kāda aprīkojuma un speciālistu uzraudzībā dzemdības mājās ir pieļaujamas. Šādu pakalpojumu piedāvā vairāki medicīnas centri. Un ik gadu Latvijā notiek no 250 līdz aptuveni 300 plānotu mājdzemdību. Tas gan ir vien nedaudz virs 1% no kopējā dzemdību skaita.

“Grūtnieces tiek aprūpētas pirms dzemdībām, viņu stāvoklis tiek izvērtēts. Ar viņām tiek parakstīts dzemdību līgums tikai tad, ja nav priekšapstākļu, kādēļ to nevarētu darīt. Un šie apstākļi ir definēti šajos pašos 611. noteikumos, bet mums ir pašiem sava arī stingrāka izvērtēšanas kārtība, jo te ir runa par cilvēku drošību,” saka “Stārķa ligzda” valdes loceklis Reinis Ceplis.

Drošības aspektus uzsver arī Rīgas Dzemdību nama speciālisti. Šeit pasaulē nāk aptuveni trešdaļa no Latvijā jaundzimušajiem. Mediķi norāda – dzemdību laikā ir iespējami arī neparedzamas problēmas, ko var novērst vien slimnīcā. Piemēram, aptuveni 2% gadījumu iespējama smaga pēcdzemdību asiņošana, kas ir biežākais miršanas iemesls dzemdību laikā.

“2%, tas ir divas sievietes no 100. Tad attiecīgi nepieciešams to izskaidrot, saprast, un pacientam arī pieņemt, ka nepieciešamības gadījumā, ja man būs nepieciešama asins pārliešana vai kaut kāda cita iejaukšanās, ārpus stacionāra to nebūs iespējams veikt. Līdz ar to – no pacientu drošības viedokļa, protams, visdrošākais veids dzemdēt ir tur, kur ir plaša spektra mūsdienīga palīdzība,” norāda Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova.

Kādēļ grūtnieces izvēlās dzemdēt ārpus stacionāra? Uz to vienotas atbildes nav. “Stārķa ligzdā”  saka, daudzām grūtniecēm svarīgas ir māju sienas un līdzcilvēki, kas ir tiem apkārt. To uzsver arī ģimenes psiholoģe Vita Kalniņa, kura ikdienā strādā ar grūtniecēm. Viņasprāt, stacionāros mēdz pārāk maz uzmanības veltīt emocionālajai veselībai. Tādēļ psiholoģe pieļauj, ka mājdzemdībās mātes meklē emocionālo drošību.

“Reizēm, ja pārāk liels akcents tiek likts uz fizisko, emocionālā drošība varbūt arī kaut kur iepaliek. Emocionālo drošību iedod arī vide. Un, kur gan mēs jūtamies vēl drošāk, kā savās mājās. Protams, jebkurā citā vietā, tai skaitā stacionāra vide, īpaši, ja mammai ir iepriekš kaut kādas negatīvas pieredzes – tas jau pamatā var radīt nedrošības izjūtu,” skaidro Kalniņa.

Eksperti gan neatļaujas pateikt, kur dzemdēt ir pareizāk. Esot grūti pateikt, kas ir noliekams augstāk – mātes individuālā izvēle vai, iespējams, augstāki drošības standarti.

“Manuprāt, ir svarīgi saprast, ka nav pareizi pretnostatīt stacionāra un ārpusstacionāra dzemdības, kamēr tās notiek atbilstoši vadlīnijām, medicīniskai izpratnei, fizioloģiskiem procesiem un cilvēka vēlmēm,” saka Ceplis.

Savukārt Miskova norāda: “Es piekrītu, ka cilvēks var pieņemt autonomu lēmumu, bet ļoti svarīgi, lai, cilvēks pieņemot šo lēmumu, saprot gan negatīvās, gan pozitīvas puses.”

Jāatgādina, ka kāda topošā māmiņa Jelgavā nomira arī pērn. Šīs dzemdības gan nav pieskaitāmas pie plānotām ārpusstacionāra, jo notika bez medicīnas personāla līdzdalības. Sieviete bija iesaistījusies sektā, kas izvēlējās paļauties uz dievpalīgu.