Latvijā ierodas pirmais afgāņu karavīrs, kurš sadarbojās ar NATO

14 komentāri

Ja talibi tiešām gribētu dzīvot mierīgi, viņi nepakārtu cilvēkus pie pilsētu ieejas – tā par iespēju afgāņiem sadzīvot ar talibu režīmu saka bijušais NATO sabiedrotais Sadams Maleks, kurš ir pirmais afgāņu karavīrs, kurš ieradies Latvijā.

Kopš 2013.gada, sadarbojoties ar NATO karaspēku, Sadams strādāja par tulku. Tam gan bija sava cena – regulāri draudi no “Taliban” un “Daesh” teroristiem. Lai pasargātu sevi un ģimeni, pērn Sadams mēģināja izmant iespēju, bēgt caur Baltkrieviju – valsti, kur visvienkāršāk varēja iegūt uzturēšanās atļauju. Tomēr, īsi pēc ierašanās viņš nonāca cietumā. Varas iestādes paziņoja, ka tādējādi viņu uzraudzīs, kamēr atbildīgās instances izlems – piešķirt viņam bēgļa statusu vai nē. Ieslodzījumā viņš pavadīja pusgadu, kur nežēlīgo apstākļu dēļ vairākkārt mēģināja izdarīt pašnāvību.

Sadams Maleks, bijušais NATO sabiedrotais

“Viņi mani aizveda uz to pašu vietu, kur tika turēti protestos aizturētie. Pret mani izturējās kā pret noziedznieku. Tur ir maza telpa, kur tu vari gulēt, ēst un nokārtot visas vajadzības un tev neļauj iet ārā. Pirmo reizi mani nomazgāties aizveda pēc 30 dienām, bet ārā paelpot svaigu gaisu mani izveda pēc 140 dienām ieslodzījumā.”

Izkļūt no cietuma viņam palīdzēja paziņas iekšlietu sektorā un uzreiz pēc tam viņš nesekmīgi mēģināja iegūt Latvijas vīzu. Otrs mēģinājums sekoja vasarā, kad, tuvojoties Baltkrievijas vīzas termiņa beigām, viņu draudēja deportēt uz Afganistānu. Sazinoties ar Latvijā esošajiem draugiem, atļauja ieceļot iegūta, tomēr arī tas vēl nenozīmēja mierīgu ceļu pretī brīvībai.

Sadams Maleks, bijušais NATO sabiedrotais

“Es iegādājos autobusa biļeti no Minskas autoostas. Man bija vīza, man bija apdrošināšana, man bija Covid-19 tests gan digitāli, gan izdrukāts un ar to visu es devos ceļā un Lietuvas robežu sasniedzu ap trijiem naktī. Viņi jautāja, kādēļ dodos uz Latviju un es atbildēju, ka braucu apciemot draugu. Viņi lika man gaidīt autobusā un es jutu, ka kaut kas nav kārtībā, jo visi pasažieri, kurus pārbaudīja, saņēma atļauju un devās tālāk. Es zināju, ka, ja viņi neļaus man braukt tālāk, man būs jābēg, tādēļ es sāku pētīt apkārtni – kur atrodas video kameras un robežsargi.”

Viens no robežsargiem paziņojis, ka Sadamam vai nu jādodas atpakaļ uz Baltkrieviju, vai jālido uz Latviju caur Krieviju. Paskaidrot, kādu vēl dokumentu trūkst, viņam nevarēja, taču mērķis bijis panākt, lai Sadams robežu šķērso nelegāli. Trijos naktī viņš sazvanīja draugu Latvijā, nododot telefonu robežsargiem.

“Viņi atdeva man telefonu, un draugs teica, lai es saku, ka no Latvijas došos atpakaļ uz Afganistānu. Es to izdarīju un viņi mani palaida,” viņš stāsta.

Par sadarbību ar NATO karavīriem Sadamam ir pozitīvas atmiņas un viņš neslēpj, ka kara apstākļos visi bijuši kā ģimene. ASV lēmums izvest karaspēku nav bijis pārsteigums, taču viņš to sauc par kļūdu.

“Jūs esat redzējuši video sociālajos tīklos – tur viss tagad ir ārpus kontroles – slepkavības, pakāršanas, piekaušanas, sprādzieni. Afgāņu valdībai bez ASV un NATO spēkiem nebija iespējas izdzīvot pat nedēļu, jo Talibus atbalsta Irāna un Pakistāna,” viņš stāsta.

Uz jautājumu, vai piekrīt bieži izskanējušajam viedoklim, ka afgāņu karavīri tika atstāti ar lielisku militāro aprīkojumu, viņi bija trenēti, bet izskatās, ka viņi nemaz nepretojās talibiem, Maleks atbild: “Mūsu uzdevums vienmēr ir bijis atbalstīt NATO. Mums bija jāgaida komandas, jāstrādā pēc viņu taktikas. Savukārt afgāņu komandieriem jāzvana Aizsardzības ministrijai, jāprasa, ko darīt – šaut pretī vai nē. Kamēr mēs gaidām saskaņojumu, viņi mūs jau ir iznīcinājuši,” viņš saka.

Runājot par pašreizējo situāciju Afganistānā, Sadams stāsta – civiliedzīvotāji  ir izmisuši un vairās bez vajadzības iziet uz ielas. Viņu galvenais mērķis – tik ārā no valsts. “Jūs redzat, ka cilvēki mēģina pieķerties lidmašīnām, lai tiktu ārā. Viņi apzinās, ka nokritīs no lidmašīnas un nomirs, bet viņi vienalga mēģina to darīt. Tabili saka, ka nespiež nevienam braukt prom no valsts, bet jūs varat redzēt desmitiem video ar to, kā viņi cilvēkus izvelk ārā no mājām un nošauj. Viņi pakar cilvēkus uz pilsētu galvenajiem vārtiem, sakot – ja jūs nepieņemsiet to, ko mēs sakām, tās būs sekas ar kurām jūs visi saskarsieties,” viņš stāsta.

Sadamam Afganistānā zaudējis arī daļu ģimenes. Māte gājusi bojā bumbas sprādzienā, mazo brāli nolaupīja no skolas un nogalināja. Zaudēts arī tēvs.

“Jau 2015.gadā es sapratu, ka turpināšu zaudēt savu ģimeni, ja es vai viņi ilgāk paliks Afganistānā. Daudziem manā vecumā ir vectēvs un vecmāmiņa, man nav pat mātes un tēva,” viņš stāsta.

Uz jautājumu, vai, viņaprāt, ir veids kā afgāņi un talibi varētu tomēr sadzīvot, viņš atbild noliedzoši.

“Es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo tu nevari ieviest mieru ar varu. Ja talibi patiešām grib sadzīvot ar afgāņiem, viņiem, pirmkārt, ir jānoliek ieroči. Nevajag šaudīties apkārt bez iemesla, nevajag pārbaudīt cilvēku personīgās mantas, pārbaudīt telefonus, pārkāpt privātumu, vilkt cilvēkus ārā no mājām un turēt kā gūstekņus vai likt cietumā,” pauž bijušais NATO sabiedrotais.

Sadamam ir vēl divi brāļi un māsas, kuri pagaidām atrodas Afganistānā, bet cer no turienes izkļūt. Savu nākotni viņš gribētu saistīt ar Latviju.

“Es gribētu studēt biznesu un informācijas un tehnoloģiju (IT) jomu. Es gribētu palikt Latvijā. Vēlos atgūt savu ģimeni, atkal viņus satikt, lai varu just, ka esmu mājās un vienkārši beidzot just mieru. Lai mēs visi atkal esam kopā un lai arī viņiem ir iespēja nākotnei,” viņš saka.

14 komentāri