Latvija grimst nabadzībā: no katriem desmit cilvēkiem – trīs ir nabadzīgi

6 komentāri

Reālos skaitļos – zem nabadzības riska ir 606 000 Latvijas iedzīvotāju. To par šokējošu situāciju dēvē tiesībsargs Juris Jansons.

“Redziet, tas ir daudz, un tā situācija pasliktinās. Ja vēl iepriekšējos periodos tas bija bremzējies, tad šobrīd nekas par to neliecina, situācija pasliktinās,” norāda Jansons.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem par nabadzīgiem var saukt tos iedzīvotājus, kuru ikmēneša ienākumi ir zem 291 eiro. Savukārt par nabadzīgu ģimeni uzskata tādu, kur diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem mēnesī jāiztiek ar summu līdz 612 eiro.

Tiesībsargs Juris Jansons:

Runa ir par tiem cilvēkiem, kas ir godprātīgi strādājuši, maksājuši nodokļus, atbildīgi izturējušies pret savu veselību, ir izglītoti.

Nabadzības un sociālās atstumtības riskam lielākoties pakļauti pensionāri. 70% jāiztiek ar mazāk nekā 300 eiro mēnesī. Tāpat riska grupā ir invalīdi, vientuļās sievietes, vientuļie vecāki ar bērniem, ilgstošie bezdarbnieki.

Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs:

Nabadzības risks ļoti korelē ar izglītības līmeni – jo augstāka ir izglītība, jo zemāks nabadzības risks. Iedzīvotājiem ar pamatskolas vai zemāku izglītību nabadzības risks ir aptuveni 34%, bet cilvēkiem ar augstāko izglītību ir nepilni 7%. Tā starpība ir ļoti ievērojama.

Video

Foto

Latvijas Pretnabadzības tīkls, kas apvieno 40 nevalstiskās organizācijas, vērtē – ja valstī 31% ir nabadzīgu cilvēku, tad politiķu daudzinātais Latvijas veiksmes stāsts esot klaji, ciniski meli.

Latvijas Pretnabadzības tīkls valdes priekšsēdētāja Laila Balga:

Gribas kliegt par to, ka Latvija ir pārāk dziļā nabadzībā salīdzinājumā ar to, kā dzīvo cilvēki Eiropā, Ziemeļvalstīs vai pat citā pasaules daļā. Un jautājums ir par to – kāpēc valsts nevēlas dot cilvēkiem maciņā naudu?

Turklāt hronisks naudas trūkums negatīvi ietekmējot sabiedrības vispārējo psiholoģisko stāvokli.

Latvijas Pretnabadzības tīkls valdes priekšsēdētāja Laila Balga:

Šajā brīdī parādās situācija, ka Latvija ir pirmajā vietā pašnāvību ziņā Eiropas Savienībā, un mēs par to arī maz runājam.

Nabadzības riska indeksa noteikšanā tiek ņemti vērā arī materiālās nenodrošinātības rādītāji.

Trūkumu raksturo nespēja segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu, uzturēt mājokli siltu, segt neparedzētus izdevumus, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, lietot savām vajadzībām vieglo auto, iegādāties veļas mazgājamo mašīnu, iegādāties televizoru un nespēja nopirkt un lietot telefonu.

Ja uz vismaz diviem jautājumiem ir noraidoša atbilde, tiek uzskatīts, – persona vai  mājsaimniecība ir pakļauta ekonomiskai spriedzei. Ja ir trīs faktori, tā ir materiālā nenodrošinātība, bet ja ir četri rādītāji, to jau uzskata par dziļu materiālo nenodrošinātību.

Latvijas Pretnabadzības tīkls valdes priekšsēdētāja Laila Balga:

Ja cilvēkam ir sajūta, ka nevar normāli paēst, nevar kaut reizi mēnesī normāli apmeklēt kultūras pasākumu, un man jārunā par tik jutīgu jautājumu, ka trešdaļai iedzīvotāju nav iespējams salabot zobus, ka cilvēkam ir noteiktas kvotas, cik viņš drīkst būt slims vai vesels. Tā ir ārkārtīgi augsta diskriminācija šajā valstī.

Tiesībsargs Juris Jansons:

Ja GMI ir daži desmiti eiro, nu, paklausieties, tas taču ir izsmiekls, kas nekur nav balstīts uz nekādiem ekonomiskiem aprēķiniem.

Iedzīvotāji zem nabadzības riska sliekšņa Latvijā visvairāk nespēj atļauties segt neparedzētus izdevumus, doties brīvdienās ārpus mājām reizi gadā, nav līdzekļu gaļas un zivju ēšanai katru otro dienu, tāpat ir problēmas segt regulāros rēķinus. Šāda materiālā nenodrošinātība tikpat kā nepastāv Luksemburgā, Zviedrijā, Somijā un Dānijā. Savukārt sliktāka situācija par Latviju ir vien Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā. Pie vainas tam – zemās algas.

Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs:

Tā starpība starp turīgākajiem un nabadzīgajiem ir ļoti augsta, viena no augstākajām Eiropā. Bagātajiem ir sešarpus reizes lielāki ienākumi nekā nabadzīgajiem.

Tiesībsargs Juris Jansons:

Vai nu mums ar tiem ierēdņiem kaut kas nav kārtībā, tiek pieņemta politiskajā dienaskārtībā nepareiza politika. Nu, nevar tā būt – 20 gadus jau kaut ko nepareizi darām. Tas ir acīmredzami.

Latvijas Pretnabadzības tīkls valdes priekšsēdētāja Laila Balga:

Ar vājām zināšanām, bet lielu enerģiju, primitīvismu, un šī primitīvās ierēdniecības saplūšana ar politiķiem ir veduši valsti uz tādu primitīvu attīstību. Mēs uzklausām cilvēkus, kuri patiesībā neredz tālāk par alus pudeļu izmēru.

Tiesībsargs nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, akcentējot –  ir nenormāli, ka vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju cīnās par izdzīvošanu. Prezidents reaģēja šonedēļ. Pēc tikšanās ar Pensionāru federāciju, Vējonis atzina, ka sociālā nevienlīdzība un medicīnas nepieejamība ir pat valsts drošības jautājums. Taču neko vairāk par to prezidents nav spējis izdarīt.

Tiesībsargs Juris Jansons:

Manuprāt, Valsts prezidentam tagad vajadzētu daudz intensīvāk iejaukties valdības un parlamenta darbā ar savu skaļu vārdu, ar savu vienu, otru konkrētu teikumu sociālās atbildības virzienā.

Sociālekonomiskie eksperti uzsver – nabadzību var mazināt ar sabiedrības vidusslāņa palielināšanas stimulēšanu.

Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs:

Vidusslāņa esamība, manuprāt, ir garants sabiedrības veiksmīgai attīstībai – ja ir vidusslānis, tad ir cilvēku grupas, kas rūpējas par valsts attīstību kopumā, un – jo lielāka šī grupa, jo stabilāk attīstās valsts.

Taču, ar ko tieši Latvijā tiek saprasta vidusšķira, kas ir tai raksturīgais ienākumu līmenis, īstas skaidrības nav ne politiķiem un pat ne Centrālās statistikas pārvaldei. Latvijā nav veikts pietiekami daudz pētījumu, lai izveidotu skaidru sociālā sadalījuma sistēmu. Tas nozīmē – oficiālajā statistikā šobrīd netiek izmantots sociālās šķiras princips.

Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs:

Statistiski ir ļoti grūti noteikt, kas ir vidusslānis, vidusšķira, un praktiski mēs ar tādu rādītāju ikdienā nesaskaramies, bet par to runājam.

LU SZF Socioloģijas programmas direktore Aija Zobena:

Šis vidusslānis Latvijā neapšaubāmi arī ir, bet ir jārunā, kādas pazīmes, kādas iezīmes raksturo šo vidusslāni. Klasiski socioloģijā ar vidusslāni apzīmē tādas patēriņa lietas, tā ir spēja iegādāties ilglaicīgas patērēšanas priekšmetus, tā ir spēja doties ilgākos un tālākos vasaras ceļojumos.

Socioloģiski analizējot, sociālo šķiru struktūra Latvijā vērtējama kā izkropļota, jo tradicionāli ar vidusšķiru saprot personas ar augstu izglītības un kultūras kapitālu, kas strādā intelektuālu, nevis fizisku darbu, un līdz ar to alga tiek uzskatīta par atbilstoši augstu.  Tas viss strādā Rietumeiropā, bet ne Latvijā.

LU SZF Socioloģijas programmas direktore Aija Zobena:

Liela daļa skolotāju, liela daļa medicīnā strādājošo un citi, kas pamatā veido šos profesionālos vidusslāņus, tie ir cilvēki, kas knapi savelk galus kopā.

Latvijā ir ārkārtīgi daudz profesiju, kas teorētiski ir vidusšķirā, bet ienākumu ziņā tam neatbilst.

Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs:

Tā kā mums ir pretēja situācija, ir diezgan augsta ienākumu nevienlīdzība un augsts nabadzības risks, no tā var secināt, ka mums tas vidusslānis ir ļoti, ļoti plāns.

Finanšu ministrijā uzskata – viens no līdzekļiem nabadzības mazināšanā būtu progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa piemērošana. Priekšlikumu izstrādās līdz nākamā gada aprīlim, bet vēl gads būtu nepieciešams tā ieviešanai.

FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šucins:

Progresīvā ienākumu sistēma nav avots, kas var būtiski palielināt ieņēmumus budžetā, bet tas varētu būt viens no instrumentiem, kā mazināt nevienlīdzību strādājošo ienākumu vidū. Attiecīgi, samazinot nodokļu slogu zemākiem ienākumiem.

Taču Labklājības ministrijai ir daudz vienkāršāks problēmas cēlonis un vienlaikus arī risinājums – minimālā alga. Mums valstī ir pārāk liela strādnieku armija, kura saņem minimālo algu kā nepietiekošu summu labai dzīvei.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība):

Mūsu piedāvājums bija palielināt minimālo algu par 10%, kas ir 37 eiro, bet dažādu spiedienu rezultātā no uzņēmumu organizācijām šāds priekšlikums tika noraidīts.

Labklājības ministrs izsaka nožēlu, ka politiķi padevās uzņēmēju lobijam, nevis domāja par iedzīvotāju labklājību. Kritiku neizturot uzņēmēju pretargumenti, ka viņi bankrotētu, ja būtu jāizmaksā lielāka minimālā alga.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība):

Pats interesantākais, ka pēdējo trīs četru gadu garumā līderis ir iekšējais patēriņš, kas velk ekonomiku. Jebkuri finanšu līdzekļi, kas tiek novirzīti mazturīgākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, viņi momentā atgriežas ekonomikā.

Pacelt minimālo algu uz 2017. gadu vairs nav iespējams, bet nākamgad uzņēmēji būs jāsāk pieradināt pie domas – mazkvalificētais darbaspēks nedrīkst nozīmēt mazas algas.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība):

Algas ir jāceļ un jāceļ ļoti strauji, jo situācija, kad darbinieks, strādājot 40 stundas nedēļā, saņemot atalgojumu, nomaksājot rēķinus, un viņam paliek tikpat daudz naudas, cik cilvēkiem, kas saņem pabalstus. Nekas nepaliek pāri. Šī situācija ir nepieņemama.

Liela daļa strādājošo sevi ļauj uzņēmējiem apmuļķot un apzagt, piekrītot saņemt aplokšņu algas. Šodienā varbūt ir vairāk, bet nākotnei ar nenomaksātu sociālo nodokli tas ir ceļš uz nabadzību. Strādnieki tiek aicināti ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par negodprātīgiem uzņēmējiem.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība):

Latvijā ir vismaz 100 tūkstoši darbinieku, par kuriem netiek maksāts sociālais nodoklis vispār. Šie cilvēki ir pakļauti nabadzības pabalstam nākotnē.

Viens no risinājumiem būs spēkā no jaunā gada, kad par jebkuru mazāko slodzi būs jāmaksā sociālais nodoklis kā no pilnas slodzes, līdz ar to uzņēmējiem vairs nebūšot iespējas blēdīties.

Latvijas Pretnabadzības tīkls valdes priekšsēdētāja Laila Balga:

Šodien visi cilvēki skrien uz veikalu pirkt vislētāko maizīti, vislētāko maizīti, un šodien pēc 25 gadiem šajā brīnišķīgajā valstī pilnā spēkā plaukst “humpalu” bizness. Iet un iepērk lietotas drēbes, jo vienkārši maciņā nav naudas normālai dzīvei. Šādi dažādi momenti veicina depresiju, izolēšanos no sabiedrības.

Un esam arī valsts, kur liela sabiedrības daļa paļaujas uz Eiropas Savienības bezmaksas pārtikas pakām. Turklāt dalījums “mazturīgie” un “trūcīgie” ir tik pazemojošs, ka pat pārtikas kastītes nepienākas visiem. Ja kaut viens cents ir vairāk nekā trūcīgā statusam, tad pat mazturīgajiem nepienākas bezmaksas pārtika. Pie izdales punktiem mazturīgie izmisumā pat lūdz labot sociālo dienestu izziņas, lai tikai saņemtu bezmaksas paciņu.

TOP komentāri

  • IVETA
    +4 +4 0

    IVETA

    Kaut kā zudusi ticība, ka kaut kas sāks mainīties.Tie vārdi,kā vajadzētu būt ir daudz dzirdēti,tikai cienījamā valdība,vai jūs no vārdiem kādreiz pāriesiet arī pie darbiem un beigsiet mocīt parasto darba cilvēku.Es strādāju,godīgi maksāju nodokļus ēdu lēto maizīti,staigāju pa humpenēm un jūsu vārdiem sen jau neticu.
  • Aizpute
    +4 +4 0

    Aizpute

    Stradaju par buvnieku , ka vergs , bet sanemu 360 menesi . Visa Aizpute nesanem vairak par minimumu un vairak ka puse ir bez darba , jo darbs vienkarsi - nav .
  • Homērs Simpsons
    0 0 0

    Homērs Simpsons

    Pareizi ,un brauc uz irāku ,siriju vai kur citurnodibināt tur demokrātiju ,kāmer mucenieku klaidoņas te vares parazitet kamer asv un nato tur nodibinās demokrātiju !

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl