Trešdien Starptautiskajā garīgās veselības dienā sākusies arī cita sociālā kampaņa. Tās nosaukums: “Cilvēks, nevis diagnoze”. Tās mērķis ir veicināt to cilvēku iekļaušanu sabiedrībā, kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Cilvēki, kuri ārstējas no šizofrēnijas vai depresijas bieži par to kaunas pat runāt, baidoties no sabiedrības aizspriedumiem. 

Atpakaļ uz rakstu

8 komentāri

  • Haralds Elceris
  • nu nu

    nu nu

    e kur interneta diagnostikas paraugs boot.l v/forums/index.php?/topic/167011-rēdera-žurnālistikas-paraugstunda/ paskatieties, kā maainās tēmas nosaukums boot.ritakafija.l v/forums/index.php?/topic/167011-raimonda-m-šizofrēnijas-paraugstunda/ par pretīrināšanu liberālismam Kā padomju laikā - liek diagnozes par ideoloģisko pārliecību.
  • S

    S

    Valsts iestádes aiz humániem várdiem un cilvéku ideálisma cenas paslépt naudas ekonomiju, jo NORMÁLAS iestádes ir dárgas. Lai gimene tiek galá viena, skolas un gimenes ársti tápat.Nesen skolá mácíjás bérns ar tautá saukto 'údensgalvu'.Neskatoties uz skolotáju atbalstu un kontroli,meitenei bija loti grúti.Kad zénam ir smagu dislekciju atláva rakstít ar datoru, direktorei bija jáskaidrojas ilgi un dikti ar valsts amatpersonám.Katrs gadíjums ir individuáls.
  • atkal

    atkal

    Kārtējā liekulīgi melīgā kampaņa! Neviens mūsu sabiedrībā nav izstumts! Atrasties psihoneiroloģiskā pansionātā nenozīmē būt izstumtam, bet atrasties vidē, kurā no savas saslimšanas izpausmēm ir pasargāts gan pats saslimušais, gan citi sabiedrības locekļi. Ne jau katrs var nodrošināt savam tuviniekam aprūpi mājās. Laidiet ar demenci sirgstošos ielās! Kur viņi aizies? Vai izejot būs pakāruši kaklā zīmīti ar adresi un dzīvokļa atslēgu, lai atsaucīgā sabiedrība nogādātu mājās? Varbūt būt saprotošam, kad šizofrēnijas slimnieks tevi pēkšņi sāk trolejbusā žņaugt, jo esi zaļš citplanētietis? Bet cilvēki ar garīgo atpalicību ikdienā ir blakus mums - un neviens viņus pat nav domājis izstumt! Liekulīgas pļāpas! Varbūt vajag kādu miljonus vērtu projektu iekļaušanai?
  • Ha !

    Ha !

    Ja, ārti turpinās depresiju "ārstēt" ar antidepresantiem, kas nav nekas cits, kā narkotikas - skaitlis turpinās augt. Nesen izlasīju vienu publikāciju delfi forumā - "Depresija un antidepresanti". Manuprāt, labi pamatots skatījums. Iesaku palasīt.
    • Haralds Elceris

      Haralds Elceris

      par ārstēšanu ar antidepresan†iem un †rankiem:
      - dakter, es čurāju gultā.
      - nekas, izrakstīsim jums seduksēnu (var stāstīt arī par dimedrolu, ciklodolu, parkofānu, mellerilu, sonopaksu, relaniumu, sidnokarbu, aminazīnu, tizercīnu, eleniumu, tazepamu, nozemamu, einoktīnu, barbamīlu, nembutālu, luminālu, leponeksu - red. piez.).
      satiek pēc pāra dienām dakteris pacientu.
      - palīdzeja zāles?
      - jā, paldies, dakter!
      - tad vairs nečurājat gulta?
      - čurāju tāpat, bet tagad man vienalga!
      un pie vienām sāpēm par to, kā ārstē psiho†erapev†s:
      - dakter, es čurāju gultā.
      - nekas, uztaisīsim psiho†erapijas seansu.
      nu, uztaisa seansu un satiek pēc pāra dienām psihoterapevts pacientu.
      - palīdzēja psiho†erapijas seanss?
      - ja, paldies, dakter!
      - tad vairs nečurājat gulta?
      - čurāju tāpat, bet tagad es ar to lepojos!
  • Ha ha

    Ha ha

    Tā kā mums vēl nav tik izteikta "iekļaujošā izglītība", atšķirībā no Rietumiem, tad pie mums, atšķirībā no Rietumiem, vēl neviens "iekļautais" psihopāts nav atnācis uz skolu ar šaujamo un apšāvis skolotājus un klasesbiedrus... Un paldies Dievam, ka tā, tāpēc varbūt labāk nevajag...

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!