3 komentāri

Latvijā likumdošana pēršanu skaidri aizliedz. Tomēr prakse rāda, ka aizvien ir gana daudz ģimeņu, kurās šāda audzināšanas metode tiek uzskatīta par normu.

Francijas likumi aizliedz vardarbību pret bērniem, bet dod vecākiem tiesības viņus disciplinēt. Tiesa, vārds disciplinēt ir gana stiepjams jēdziens, uz to norādījusi arī Eiropas Padome, sakot, ka Francijas likumi pret miesas sodiem bērniem nav pietiekami skaidri definēti. Francijas ģimeņu lietu ministre aicinājusi diskutēt par miesas sodu noderīgumu bērnu izglītošanā, tomēr medijos izskan šaubas, vai šī valdība uzdrošināsies likumus uzlabot, jo pēršana Francijā visnotaļ plaši tiek akceptēta.
Pēršana nav atļauta daudzās pasaules valstīs, tostarp pie mums. Lai arī bērnu pēršana Latvijā ir aizliegta ar likumu, diemžēl daudzi vecāki uzskata, ka tieši šāda audzināšanas metode ir pieļaujama un pat nepieciešama. Lielākā daļa no pērējiem šādu rīcību no vecākiem paši pieredzējuši savā bērnībā un maldīgi uzskata, ka tikai tā var izaudzināt savu atvasi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Bērnu tiesību aizstāvji uzsver – ir dažādi veidi, kā disciplinēt savas atvases, pēršana – nav atļauto metožu vidū. Latvijā kopš 1998.gada par šādu vardarbību bērna vecākus var sodīt gan ar brīdinājumu, gan naudas sodu. Par spīti tam, joprojām daudzās ģimenēs pēršana tiek uzskatīta par normu.

”Vecāku izpratne par to, kā sodīt bērnu ir ļoti atšķirīga. Ja vienam liekas, ka uzšaut pa dibenu tas nav nekas, tad citam liekas, ka arī siksna ar sprādzi nav nekas, un, ka pa seju trāpīt ar žagaru arī nav nekas. Diez vai būtu labi bērnu mācīt ar apziņu, ka kaut ko darīt nav labi tikai tāpēc, ka pēc tam par to sitīs,” norāda Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Riekstiņa.

Nereti daudz sāpīgākas par fiziskajām ciešanām, ko vecāki savai atvasei sagādā perot, ir pazemojums. Bērnam ir grūti aptvert, kādēļ vismīļākie cilvēki pret viņu paceļ roku un šķērso to robežu, ko savā starpā neatļaujas pārkāpt.

”Arī pieaugušo rīcība mums ne vienmēr liekas pareiza un patīkama, un, ja mēs uzskatām, ka mēs tomēr nevaram kolēģim ar žagariņu vai ar siksnu pa dibenu uzšaut, tad kāpēc mēs uzskatām, ka mēs to varam darīt attiecībā pret bērnu? Tādā veidā jau mēs arī viņu audzinām, parādot, ka tā ir jārisina kaut kādas konflikta situācijas. Pēc tam atliek pašiem brīnīties, ko no bērniem sagaidām pretī,” skaidro Laila Riekstiņa. Viņa spriež – tie, vecāki, kuri savus bērnus per, paši tikuši audzināti ar žagariem. Viņi neprot ar savu atvasi pienācīgi izrunāties, tādēļ iet vieglāko ceļu. Tv3 ziņu aptaujātās mammas šādu audiznāšanas metodi nosoda.

Ingrīda pauž: ”Cilvēks jau neizaug no tā, ka viņu per, viņš sāk baidīties. Cilvēks izveidojas personība tikai tad, kad viņš jūtas drošs par sevi, ka viņu nepērs, ka ar viņu aprunāsies, ka viņam ieskaidros pareizi, un tikai tad veidojas personība.”

”Šobrīd ir ļoti daudz literatūras un dažādas iespējas iegūt zināšanas par citām metodēm, kā tikt galā ar kaut kādām bērna uzvedības problēmām vai grūtībām. Noteikti, nav jāpaceļ roka,” uzskata Agnese.

Pēršana paliek atmiņā uz mūžu, šādu traumu no atmiņas grūti izdzēst pat pieaugušiem cilvēkiem.

”Man ir divi vecāki brāļi. Mani mamma biedēja, ar to, ka- Elīn, ja tu nemācēsi uzvesties, vai darīsi to un šito, dabūsi tā kā brāļi. Man likās, ja jau viņi tik lieli un viņi var dabūt no mammas, tad kā es dabūšu,” atmiņās dalās Elīna

Par pēršanas izplatību liecina arī zvani uz bērnu uzticības tālruņiem. Visbiežāk, fiziskie sodi atkārtojas regulāri.

”Bērni nekad nelieto vārdu mani per, bērni parasti saka – mani sit. Tie gadījumi ir ļoti individuāli un bieži šī te fiziskā vardarbība viena pati par sevi nav. Bieži bērni piedzīvo emocionālo pazemošanu, bērni tiek apsaukāti, dažādi izsmieti, tai pašā laikā ir epizodes, kad piedzīvoti sitieni,” situāciju skaidro Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.

Pērn bijis ap tūkstoš zvanu, kad bērni stāstījuši par sišanu mājās. Nereti par nepieciešamību iejaukties ģimenē ziņo citi pieaugušie, par vismaz simts zvaniem informācija tālāk nodota policijai.

TOP komentāri

  • dzika
    +3 +2 -1

    dzika

    Tapec jau jauniesi ir izlaidusies, jo zina tikai savas tiesibas, bet nevis savus pienakumus!!!
  • ..
    +1 +1 0

    ..

    ---tie, vecāki, kuri savus bērnus per, paši tikuši audzināti ar žagariem. Viņi neprot ar savu atvasi pienācīgi izrunāties, tādēļ iet vieglāko ceļu--nevajag muldēt, mani mamma pēra ne pa jokam, bet savus bērnus es nesitu.
  • Diogēns
    0 0 0

    Diogēns

    Kaut kāda matu skaldīšana! Par sliktu nodarījumu pienākas sods. Tā ir bijis visā cilvēces vēsturē. Ne jau visos gadījumos aprunāšanās ir piemērota, Ir daudzas lietas, par ko pienākas pēriens. Protams - pēriens - ne fiziska izrēķināšanās. Neizaugot personības... Ha! Vajag taču ko lasīt, nevis... Kā apnikusi tā lielā tumsonība!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl