Latvijā atzīmē 30 gadus kopš valsts atzīšanas de facto

0 Komentāru

Aprit 30 gadi kopš Augstākā Padome atbalstīja konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu, kas bija pēdējais un izšķirošais solis valsts neatkarības atgūšanā, kuru pasteidzināja 1991. gada apvērsuma mēģinājums Maskavā, vēsta TV3 Ziņas.

1991. gada augusta notikumi nereti tiek uzskatīti par līdz galam nenovērtētiem. Aiz muguras 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšana, kas notika 1991.gadā.

Tad sekoja barikāžu laiks, taču 1991. gada konstitucionālajam likumam pat zinātniskajā literatūrā atvēlēts salīdzinoši maz vietas, lai gan tas uzskatāms par noslēdzošo posmu valsts neatkarības atgūšanā.

Puča atskaņas bija vērojamas arī Rīgā. Ielās bruņutehnika, apjukums, iespējams, šaubas par to vai Padomju Savienība tiešām nolemta sabrukumam.

Atgādināsim, ka toreiz Augstākā Padome bija noteikusi pārejas periodu valsts varas atjaunošanai, kā arī noteica sarunu vešanu ar PSRS.

Pučs šādas sarunas teorētiski padarīja par neiespējamām, tādēļ ar 21. augusta lēmumu pārējas periods tika noslēgts un valsts neatkarība atjaunota.

Egils Levits, Valsts prezidents

“Apmēram pusotrs gads ir divvaldības periods, mums bija sava neatkarīgas valsts valdība, neatkarība jau bija pasludināta, taču teritorijā vēl bija padomju armija.”

Un mēs to pilnībā nekontrolējām. Mēs pārņēmām mūsu teritorijas kontroli tikai 21. augustā un sekojošajās dienās 91. gadā, kad mūsu valdība tika starptautiski atzīta un drīz pēc tam arī Padomju Savienība atzina Latvijas Republikas valdību.

Par godu likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanai valsts augstākās amatpersonas šodien nolika ziedus. Valsts prezidents Egils Levits pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgava, savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) – pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

0 Komentāru