Latvija atsevišķām sugām panāk labākas zvejas iespējas Baltijas jūrā

Pievienot komentāru
Latvija atsevišķām sugām panāk labākas zvejas iespējas Baltijas jūrā

Pēc ilgām diskusijām otrdienas agrā rītā Luksemburgā tika pieņemta regula par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2021.gadam, Latvijai atsevišķām sugām panākot labākas zvejas iespējas Baltijas jūrā nākamajam gadam, nekā sākotnēji bija paredzēts, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) publiskotā informācija.

ZM informē, ka smagākie lēmumi, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija saistīti ar mencu piezvejas iespēju noteikšanu, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā. Kritiskā Baltijas jūras Austrumu daļas mencu populācijas stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja jau kopš 2020.gada vairs nav atļauta. Mencu var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu – reņģes, brētliņas, plekstes – vai arī piekrastes zvejā kā neizbēgama piezveja.

Latvija pauda stingru nostāju pret Eiropas Komisijas (EK) nepamatoti lielo 70% samazinājumu Austrumu mencas piezvejai, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā. Neraugoties uz visām pūlēm, mazāku samazinājumu šīs sugas kvotai neizdevās panākt. Tāpēc nāksies pielāgoties Austrumu mencas aizsardzībai noteiktajām stingrajām prasībām un ierobežot mencu piezveju citu sugu zvejā vēl vairāk nekā 2020.gadā. Austrumu daļas menca (25-32. apakšrajonā) būs atļauta 51 tonnas apmērā tikai kā piezveja.

Arī vairākiem citiem zivju krājumiem, kuriem EK, salīdzinot ar zinātnes padomā pieļaujamo zvejas iespēju lielumu, piedāvāja mazākas kvotas. Tomēr šajos gadījumos Latvija kopā ar Baltijas jūras valstu sadarbības platformu BALTFISH spēja pamatot un aizstāvēt labāku zvejas iespēju noteikšanu. Tas attiecās uz brētliņu, kurai nākamajā gadā būs 6% kvotas pieaugums (EK piedāvājumā bija 0%) un Baltijas jūras Rietumu daļas mencu, kuras kvota palielināsies par 5% (EK piedāvājumā bija mīnus 11%).

Vislabākā ziņa, saskaņā ar ZM pausto, tieši Latvijai ir zvejas iespēju pieaugums 2021.gadā reņģei Rīgas jūras līcī –  par 15%. Par 9% augušas arī lašu nozvejas kvotas.

Ne tik labā ziņa ir zinātniski pamatotais 36% zvejas iespēju samazinājums reņģei Baltijas jūrā, tomēr tā kā šīs sugas Latvijas kvotas daļa nav tik liela (galvenais traļu zvejas objekts jūras ūdeņos ir brētliņas, bet reņģe ir tikai piezveja to zvejā), tad brētliņu zvejas 6% pieaugums nākamajā gadā pilnībā spēs kompensēt reņģu nozvejas apjomu kritumu.

Informācija par Latvijas zvejas iespējām 2021.gadam salīdzinot ar 2020.gadu:

Rietumu daļas menca (22-24. apakšrajons) – 144 tonnas (+5%)
Reņģe Baltijas jūrā – 2705 tonnas (-36%)
Reņģe Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnas (+15%)
Brētliņa – 30 817 tonnas (+6%)
Lasis – 12 455 gabali (+9%)

“Zvejniekiem zvejas iespēju ziņā nākamajā gadā būs vairāk plusu, nekā mīnusu, izņemot Austrumu mencu, kuras kritiskā stāvokļa pārvarēšanai tagad ir jāmeklē citi iemesli, nevis zvejniecība, jo zvejnieku ietekme uz šīs sugas stāvokli šobrīd ir samazināta līdz minimālam līmenim,” pauda Latvijas delegācijas vadītāja, vēstniece, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietniece Alise Balode.