Latvija atpaliek no Eiropas noteiktā standarta koronavīrusa paraugu sekvencēšanā

7 komentāri

Latvija trīskārt atpaliek no Eiropas noteiktā standarta koronavīrusa paraugu sekvencēšanā, līdz ar to nav skaidra kopaina, kāda ir dažādo šī vīrusa paveidu izplatība.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sola, ka tuvāko nedēļu laikā šis temps tiks kāpināts. Pētnieku darbu pašlaik apgrūtina gan atbilstoša aprīkojuma, gan ekspertu – bioinformātiķu trūkums. Turklāt, izrādās, šie speciālisti nemaz nav iekļauti Latvijas profesiju klasifikatorā.

Covid-19 analīžu sekvencēšana jāveic, lai saprastu, kādas vīrusu mutācijas izplatās Latvijā. Vīrusi ir šūnu parazīti, kas strauji pielāgojas savu saimnieku – cilvēku paradumiem. Lai pret to izplatību labāk cīnītos, nepieciešama pēc iespējas precīzāka analīze.

Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins norāda: “Lai operatīvi redzētu, kādi vīrusu paveidi pie mums nonāk, kas saistīti ar vīrusa spēju ātrāk izplatīties, vai lielāku lipīgumu, vai ari lielāku patogenitāti.”

Pašlaik visā pasaulē bažas ir par tā saukto britu versiju, kas ir lipīgāka par parasto. Cik ļoti tas izplatīts Latvijā – īsti nav skaidrs. Lai sasniegtu Eiropas nosprausto mērķi vīrusa izpētē, Latvijā būtu jāizpēta 300 Covid-19 pozitīvo paraugi nedēļā, bet Latvijā tempi ir krietni mazāki.

Lasi vēl – SPKC: Latvijā vērojama vietēja Covid-19 Lielbritānijas celma izplatība

“Pašlaik to nodrošina Latvijas Biomedicīnas centrs, kas veic tikai 96 paraugus nedēļā, kas ir trīsreiz mazāk, nekā ieteiks ar Eiropas komisijas ziņojumu,” skaidro Ņikišins.

Sekvencēšanu veic arī Infektoloģijas centrā – paliela prineta izmēra ierīcē, kuras testēšanas jauda ir maza. Šāda ierīce izmaksā 100 000 eiro,  bet noskatīta krietni jaudīgāka – tā maksā trīsreiz vairāk. Turklāt ierīces der arī, piemēram, vēža pacientu datu izpētei, ne tikai Covid-19 paraugu analizēšanai.

Sekvencēšanu sarežģī ne tikai piemērotas tehnikas trūkums, bet arī bioinformātikas ekspertu trūkums. Sekvencēšanas laikā rodas milzīgi datu apjomi, kas jāanalizē.

RAKUS slimnīcas laboratorijas dienesta pārstāvis Ģirts Šķenders norāda: “Bioinformātiķis nemaz nav Latvijas republikas profesiju klasifikatorā, šādu cilvēku oficiāli nav! Šie cilvēki ir izauguši, iemācījušies procesu pašmācības ceļā, bieži vien tie ir biologi ar pastiprinātu interesi informātikā.”

Veselības ministrs skaidro, ka jau drīzumā sekvencēšanas jaudas Latvijā palielināsies, un jau šobrīd esam līderi starp Baltijas valstīm.

“Mēs esam salīdzinoši labā situācijā, ja vēlamies salīdzināt ar vadošās Eiropas valstīm, varam to darīt, bet situācija nav tik slikta. Apzinoties, cik būtiski ir iegūt iespējami ātri kvalitatīvu informāciju par šo jauno, lipīgo paveidu izplatību Latvijā, pirms nedēļas saņēmām valdībā atbalstu, vērā ņemamu finansējumu, 83 miljonus eiro testēšanai,” pauž Pavļuts.

Tai skaitā arī sekvencēšanas pajomu kāpināšanai. Jau nākamnedēļ plānots sekvencēšanu divkāršot, līdz 200 paraugiem, un uzstādīts mērķis, aiznākamajā nedēļā nomākt līdz 300 paraugu skaitam nedēļā.

“Būtu tas, ko Eiropa kopumā noteikusi kā vēlamu līmeni, lai valstī var noteikt jaunā vīrusa izplatību. Tie ir 5% no testiem. Sadarbībā ar ES sūtam daļu paraugu uz Vāciju, papildus tiem 5%, un mums priekšstats būs labāks, to finansē Eiropas Savienība,” skaidro Pavļuts.

Ir skaidrs, ka radīsies arvien jauni Covid-19 vīrusu paveidi, un tas rada jautājumu: vai vispār redzam gaismu tuneļa galā, šajā pandēmijas epopejā, kas jau tik ļoti nogurdinājusi sabiedrību.

Lasi arī – Latvijas zinātnieki izstrādājuši inovatīvus risinājumus Covid-19 seku mazināšanai

“Izplatās jauni varianti, kuri spēj apiet imūno atbildi, tad iespējams, ka izdosies pandēmiju nospiest līdz endēmiskām izpausmēm, kā ir gripai. Bet, protams, vīruss būs ar mums, visu atlikušo mūsu laiku,” bilst Šķenders.

Labā ziņa – eksperti uzskata, ka līdz šim izstrādātās vakcīnas būs efektīvas arī mutāciju apkarošanā.