Latvijā atdzimst muižas! Šobrīd vairākas no tām tiek atjaunotas

Komentāri

Latvijā sākusies muižu atdzimšana, – pēdējā laikā tiek atjaunotas arvien vairāk muižu ēku.

Savs viedoklis par šo tendenci ir arī ekspertiem, kas to saista ar cilvēku vēlmi pārcelties uz dzīvi laukos.

Abgunstes muižas saimnieks Jānis Avotnieks rāda pirms gada iegādāto īpašumu Zemgales laukos. Muiža celta 1780. gadā, taču 1905. gadā tā nodedzināta. Pēc revolūcijas muiža tika uzcelta no jauna, un savā mūžā kalpojusi gan kā skola, gan dzīvokļu māja un pat pārtikas veikals. Jaunie saimnieki muižas uzturēšanu un atjaunošanu uzskata par sarežģītu, taču izpildāmu mērķi.

Jānis Avotnieks
Abgunstes muižas saimnieks

Viss sākās ar garlaicīgu dzīvi pilsētā. Jo nekas vairs īsti nepārsteidza, – mums bija trīs bērni, neliels dzīvoklītis un meklējām plašumus, izaicinājumus. Muiža ir gana liels izaicinājums, lai par to padomātu. Un viņu ārēji apskatot, mums ļoti iepatikās.

Tālāk sekoja izsole, pēc kuras Avotnieku ģimene kļuvusi par Abgunstes muižas jaunajiem saimniekiem.

Asnāte Avotniece
Abgunstes muižas saimniece

Sākās ar pirmo divu dienu talku, ģimene-draugi, lai izvāktu to miskasti, miskastes pirmo slāni. Māja bija vairāk nekā 10 gadus neapdzīvota, pamesta, neapkurināta.

Šobrīd Abgunstes muižā notiek liela rosība, – šeit viesojas 11 mākslinieki no Amerikas, Lietuvas, Krievijas, kuri piedalās keramikas simpozijā. Izveidotos traukus un citus keramikas priekšmetus viņi atstās šeit, muižā, kā piemiņu par Latvijā pavadīto laiku. Mākslinieku viesošanās šeit nav retums,- pēc franču cepļu meistara projekta blakus muižai tiek veidota unikāla Japānai raksturīgā keramikas apdedzināšanas krāsns.

Asnāte Avotniece
Abgunstes muižas saimniece

Tad, kad jau dzīvē tu ieraugi tos pamatus un to apjomu, saproti, ka tas ir kaut kas tiešām ļoti liels. Tas būs lielākais Latvijā, varbūt pat Baltijā. Šīs ir unikāls ar savu izmēru un ar dedzinājuma temperatūru.

Atjaunojamās muižas telpās dzīvos pati Avotnieku ģimene. Tāpat šeit tiks rīkoti dažādi radoši, izglītojoši un izklaides pasākumi. Muižas atjaunošana notiek, pateicoties piesaistītam projektu finansējumam. Jānis stāsta, ka atgriezt muižai bijušo spožumu nav viegli, tomēr tas nav neiespējami pat pie ierobežotā līdzekļu apjoma.

Jānis Avotnieks
Abgunstes muižas saimnieks

Droši vien liela nauda aiziet, ja kāds mēģina simtgadīgu māju uztaisīt par modernu, 21. gadsimta ēku. Tad tas var būt ļoti dārgi, tas arī nav mūsu ceļš.

Šobrīd notiekošo vairāku muižu atjaunošanu Latvijā, eksperti saista nevis ar valsts simtgadi, bet gan ar to, ka arvien vairāk cilvēku spēj darbu galvaspilsētā apvienot ar dzīvi laukos. 20. gadsimta sākumā Latvijā bija aptuveni divarpus tūkstoši muižu. Šobrīd to ir palicis vien tūkstotis.

Jānis Zviedrāns
Latvijas Piļu un un muižu asociācijas valdes loceklis

Divi kari mums pāri gājuši ir. Un vēl ir tāda lieta, ka agrārās reformas laikā muižas vienkārši jauca nost, jo tās nebija vajadzīgas. Jo primārais agrārās reformas laikā bija veidot jaunās saimniecības, tad arī muižas bija vienkārši jauktas nost un to vietā veidoja daudz saimniecību.

 

Abgunstes muižas saimnieki cer, ka pēc trīs gadiem tā būs atjaunota pilnībā. Šobrīd ir iecerēts pabeigt istabu labiekārtošanu un savest kārtībā blakus muižai esošo klēti, lai turpmāk pasākumus šeit varētu aizvadīt ar vēl lielāku vērienu.

Lasi vēl